1910. gada 12. oktobrī Nīgrandas pagasta "Līdzībās" (Saldus novads) dzimis Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes docents, matemātiķis Ernests Fogels.
E. Fogels skolas gaitas uzsāka Rīgas pilsētas 11. pamatskolā un tās turpināja Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Mācoties ģimnāzijā, E. Fogels matemātikas konkursā kā balvu saņēma grāmatu par skaitļu teoriju. Šī grāmata viņā radīja interesi par matemātiku kā nozari. Pēc ģimnāzijas beigšanas, 1928. gadā, iestājās Latvijas Universitātē (LU) Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Paralēli studijām LU viņš apmeklēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultāti.
1933. gadā E. Fogels absolvēja LU, iegūstot matemātikas zinātņu kandidāta grādu un godalgu par studentu konkursa darbu “Pētījumi par telpas ruletēm”, kuru ieskaitīja kā noslēguma jeb diplomdarbu. Pēc diploma iegūšanas E. Fogels Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē turpināja gatavoties zinātniskajai darbībai.
1935. gadā E. Fogels tika uzaicināts par pasniedzēju LU, bet 1937. gadā ievēlēts par privātdocentu Matemātikas katedrā. Gadu vēlāk E. Fogelam tika piešķirts komandējums uz Kembridžas universitāti (Anglija), lai papildinātu zināšanas analītiskajā skaitļu teorijā un strādātu profesora Alberta Inghama (Albert Edward Ingham) vadībā.
1940. gadā ievēlēts Universitāte Rīgā (LU nosaukums 1942 - 1944) Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē par Algebras un skaitļu teorijas katedras vadītāju.
Pēc 2. Pasaules kara E. Fogels bija pirmais no latviešu matemātiķiem, kurš aizstāvēja kandidāta disertāciju “Par aritmētisko funkciju vidējām vērtībām” (1947. gads). Tajā pašā gadā E. Fogels savu profesionālo darbību turpināja kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikas un matemātikas institūtā. Pēc Matemātikas nodaļas likvidēšanas E. Fogels kļuva par mācībspēku un lasīja kursus matemātikā Valsts Pedagoģiskajā un literatūras institūtā. No 1958. gada E. Fogels pievērsās tikai zinātniskajam darbam, bet no 1961. gada līdz aiziešanai pensijā (1966. gads) strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas laboratorijā. Esot pensijā E. Fogels turpināja darbu pētniecībā - izmēģināja dažādus variantus Rīmaņa hipotēzes pierādīšanai.
E. Fogels kopumā sarakstījis ap 55 publikācijām, dažas no tām publicētas starptautiskajā zinātniskajā žurnālā “Acta Arithmetica”.
Matemātiķis devās mūžībā 1985. gada 22. februārī. E. Fogels bija pedagogs un spilgta personība, kas savu dzīvi veltīja zinātnei.
Papildus informācija:
Latvijas Universitāte 1919 - 1939, Rīga, Latvijas Universitāte, 1939., 333. lpp.
E. Riekstiņš. Matemātiķim Ernestam Fogelam - 80, Zvaigžņotā debess, 47. - 48.lpp., 1990., Rudens
Jānis Dambītis. Ievērojamajam latviešu matemātiķim Ernestam Fogelam - 100, Zvaigžņotā debess, 20. - 25.lpp., 2010., Rudens