1882. gada 7. augustā Valmierā dzimis latviešu arheologs un eģiptologs, arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, profesors, Dr. phil. Francis Aleksandrs Balodis.
F. Balodis mācījies Valmieras draudzes skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā. 1902. gadā viņš iestājās Tērbatas universitātē. Sākumā F. Balodis studējis teoloģiju, bet vēlāk izvēlējās vēsturi, mākslas vēsturi un arhealoģiju. Tieši studiju laikos viņš nopietnāk pievērsās arheoloģijai. Tērbatā viņš pievienojās studentu korporācijai Lettonia.
F. Balodis 1907. gadā pārgāja studēt uz Maskavas Arheoloģijas institūtu. 1910. gadā viņš ieguva mācīta arheologa nosaukumu un kļuva par institūta īsteno locekli. Paralēli studēja Maskavas universitātē, bet 1912. gadā Minhenes Universitātē ieguva Dr. phil. grādu. Tā kā Krievijā ārzemēs iegūtos grādus neatzina, viņš habilitējās Maskavas Arheoloģijas institūtā un tika apstiprināts par eģiptoloģijas, vēlāk arī mākslas vēstures privātdocentu. Papildus viņš bija vācu valodas lektors Maskavas Lauksaimniecības institūtā un komercskolā.
1918. gadā F. Balodis pārcēlās uz Saratovu, kur tika apstiprināts par profesoru un ieņēma dekāna, prorektora un Arheoloģiskā zinātniski pētnieciskā institūta direktora amatus. Valdošā politiskā situācija radīja lielu nedrošību, tāpēc jau 1922. gadā F. Balodis kārtoja savu atgriešanos dzimtenē. 1923. gadā Latvijas Universitāte (LU) viņu ievēlēja par Filoloģijas un filozofijas fakultātes seno austrumu vēstures un arheloģijas profesoru. Bet tikai 1924. gada augustā F. Balodis atgriezies Latvijā.
Jau 1924. gada 15. septembrī viņš nolasīja pirmo lekciju LU. 1926. gadā F. Balodis par pētījumu “Mākslas reforma Ehnatona laikā” ieguva Dr. hist. grādu LU. Profesors F. Balodis LU ieņēma dažādus amatus - Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns, prorektors studentu lietās un piedalījies dažādās komisijās. Papildus darbam universitātē viņš bija Latviešu filologu biedrības priekšnieks, Valsts Vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs, Latvijas pagātnes pieminekļu komitejas vadītājs, LU delegāts Kultūras Fonda padomē, Latvijas Vēstures institūta vicedirektors un Latvijas profesiju kameras loceklis. F. Balodis organizēja 2. Baltijas arheologu kongresu un Pirmo Baltijas vēsturnieku konferenci.
F. Balodis bija vieslektors vairākās ārzemju augstskolās un ievēlēts daudzās ārzemju zinātniskajās apvienībās. Kauņas universitāte viņu ievēlēja par goda doktoru. Par devumu nacionālajā zinātnē un akadēmiskajā darbā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. un 3. šķiru. Par pētījumiem eģiptoloģijā viņam piešķirts Francijas Goda leģiona ordenis.
Tūlīt pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, F. Balodis emigrēja uz Zviedriju. Tikai pēc emigrēšanas, viņš tiek atstādināts no amatiem LU. Zviedrijā kā ārštata profesors lasīja lekcijas Stokholmas universitātē un publicēja rakstus par Latviju.
Devies mūžībā 1947. gada 8. augustā.
F. Balodis kā senvēstures pētnieks devis neatsveramu iegultījumu latviešu cilšu, pilskanu un vēlā dzelzs laikmeta kultūras izpētē. Viņš publicējis ap 200 rakstu arheoloģijā, mākslas vēsturē un eģiptoloģijā.
Francis Balodis (3mirkli.lu.lv)
Jānis Klētnieks. Profesors Francis Balodis - pirmais latviešu pētnieks eģiptoloģijā. LU Zinātniskie raksti 653. sējums ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 2003., 90.-101. Lpp.
Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939, 2. daļa. 32-39.lpp.
Francis Balodis (latgalesdati.du.lv)
Francis Aleksandrs Balodis (digitalabiblioteka.lv)
Krājuma dārgumi: Rainis arheoloģiskajos izrakumos Raunas Tanīsa kalnā
Arheoloģijas pamatlicējs Latvijā Francis Balodis un viņa aizraujošais dzīvesstāsts