BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-tika-nodibinata-ltf-lvu-nodalas-lvu-folkloras-kopas-budeli-atbalsta-grupa-20280919
DTSTAMP:20210309T154729Z

DTSTART;VALUE=DATE:20280919
DTEND;VALUE=DATE:20280920
    
SUMMARY:Dibināta LU tautas tradīciju kopa “Budēļi”
DESCRIPTION:20. gadsimta 80. gadu sākumā visā pasaulē notika ievērojams tradicionālās kultūras uzplaukums un Latvijā sāka veidoties folkloras kopas.\n1980. gadā LVU CFI darbinieki Ojārs Rode un Jānis Kleperis pievienojās jaundibinātajam Folkloras draugu klubam\, ko bija izveidojuši kopas “Skandinieki” dalībnieki un atbalstītāji. Drīz vien tika nolemts veidot folkloras kopu arī LVU CFI. Tās vadību uzņēmās Ojārs Rode. Sākotnēji sastāvā bija institūta darbinieki un viņu ģimenes\, bet vēlāk pievienojās arī studenti un draugi.\nKopas sākotnējā stratēģija bija pašiem iepazīt tautas daiļradi un nodot šo mantojumu tālāk ģimenēm un kolēģiem. “Budēļi” tam piegāja zinātniski un profesionāli: institūtā organizēja lekcijas\, aicinot valodniekus\, folkloristus\, vēsturniekus un arheologus no universitātes un Zinātņu akadēmijas. Kopas nosaukumus “Budēļi” simbolizēja tā laika aktuālo mērķi – budināt\, modināt apkārtējos apzināt savas tautas saknes\, smelties no tām un pretoties vispārējai pārkrievošanās politikai.\nPirmais svarīgais uzdevums bija ieviest LVU CFI latvisko gadskārtu svinēšanu. Lai izvairītos no komunistiskās partijas ideologu iebildumiem pret "pagāniskajiem" Ziemassvētkiem vai Lieldienām\, svētki tika pielāgoti tam laikam pieņemamiem formātiem kā bērnu Jaungada eglītēm\, pavasara Māras dienai vai rudens ražas svētkiem\, piepildot tos ar latviskām tradīcijām.\n“Budēļi” izveidoja sadarbību ar folkloristu Jānis Rozenbergu\, kurš lasīja lekcijas par gadskārtu ieražām un ģimenes godiem\, ģeologu Viktoru Grāvīti\, kurš mudināja pētīt folkloru visplašākajā nozīmē\, tostarp vākt teikas un vārdus no tautas teicējiem. Kopā ar V. Grāvīti tika atjaunota – rekonstruēta Jāņu norise no Zāļu vakara līdz nākamajam rītam ar bagātīgu tautasdziesmu un ticējumu materiālu\, ko pirmo reizi īstenoja 1982. gada vasarā Launkalnes pagasta “Lejas Kleperu” mājās. V. Grāvītis kopā ar “Budēļiem” Liepnas ciemā atjaunoja arī Mārtiņdienas ķekatu tradīciju\, ieviešot viņa restaurētās spicās niedru un salmu cepures. Savukārt kopā ar ģeodēzistu\, astronomu Jāni Klētnieku tika rīkotas lekcijas par tautas astronomiju un ģeoloģiskajām norisēm\, kas atspoguļojas folklorā.\nAtmodas laikā kopa iesaistījās Daugavas aizstāvēšanā\, cīņā pret Rīgas metro un dziedāja 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgā. Jau kopš 1985. gada kopa aizsāka tradīciju Ziemassvētku kauju atceres laikā doties uz Ložmetējkalnu\, kur pie ugunskura visu nakti dziedāja strēlnieku dziesmas. “Budēļi” bija pirmie\, kuru izpildītās karavīru un leģionāru dziesmas ierakstīja Latvijas Radio un televīzija.\nAtzīmējot kopas 20. gadadienu 2001. gadā\, tās dalībnieki saņēma Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes.\nMūssdienās “Budēļi” ir apkopojuši apjomīgu tradicionālās kultūras materiālu\, izveidojot tematiskus dziesmu ciklus par gadskārtu ieražām (Jāņiem\, Mārtiņiem\, Ziemassvētkiem\, Meteņiem\, Lieldienām\, Ūsiņiem)\, cilvēka mūža godiem (dzimšanu\, kāzām\, bērēm)\, kā arī vēstures tēmām (latviešu karavīriem\, strēlniekiem\, leģionāriem\, Latvijas vietvārdiem tautasdziesmās u.c). Tie izdoti grāmatā “Mēs no Rīgas Budēlīši” 2007. gadā.\nLaika gaitā sākotnējais mērķis: izglītoties pašiem\, pārauga plašākā misijā: atdot tautasdziesmu un tradīciju skaistumu atpakaļ tautai.\n1990. gados kopa pārgāja Rīgas Domes Kultūras departamenta pakļautībā\, bet kopš 2010. gada tā darbojas Tradicionālās kultūras un amatniecības centrs “ĪRGA” (bijušais Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums") ietvaros.\nLīdz 1987. gadam kolektīvu vadīja Ojārs Rode\, vēlāk Liena Vija Teterovska un Jānis Kleperis.\n\nNeaizmirstamās biogrāfijas. Ģeologam\, paleontologam un latviskuma sargātājam Viktoram Grāvītim 100\nNeaizmirstamās biogrāfijas. Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Klētnieks\nTautas tradīciju kopa “Budēļi”\nFolkloriste Liena Vija Teterovska: Vasaras saulgrieži ir auglības laiks. Nekur no tā nesprukt!
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>20. gadsimta 80. gadu sākumā visā pasaulē notika ievērojams tradicionālās kultūras uzplaukums un Latvijā sāka veidoties folkloras kopas.</p>\n<p>1980. gadā LVU CFI darbinieki <a href="https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&amp\;news_item=folkloras-kopa-budeli-aicina-uz-45-gadu-jubilejas-svinibam-15823"><u>Ojārs Rode un Jānis Kleperis</u></a> pievienojās jaundibinātajam Folkloras draugu klubam\, ko bija izveidojuši <a href="https://www.tkacirga.lv/kolektivi/folkloras-kopas/skandinieki/"><u>kopas “Skandinieki”</u></a> dalībnieki un atbalstītāji. <strong>Drīz vien tika nolemts veidot folkloras kopu arī LVU CFI. Tās vadību uzņēmās Ojārs Rode.</strong> Sākotnēji sastāvā bija institūta darbinieki un viņu ģimenes\, bet vēlāk pievienojās arī studenti un draugi.</p>\n<p><strong>Kopas sākotnējā stratēģija bija pašiem iepazīt tautas daiļradi un nodot šo mantojumu tālāk ģimenēm un kolēģiem.</strong> “Budēļi” tam piegāja zinātniski un profesionāli: institūtā organizēja lekcijas\, aicinot valodniekus\, folkloristus\, vēsturniekus un arheologus no universitātes un Zinātņu akadēmijas. <strong>Kopas nosaukumus “Budēļi” simbolizēja tā laika aktuālo mērķi – budināt\, modināt apkārtējos apzināt savas tautas saknes\, smelties no tām un pretoties vispārējai pārkrievošanās politikai.</strong></p>\n<p><strong>Pirmais svarīgais uzdevums bija ieviest LVU CFI latvisko gadskārtu svinēšanu.</strong> Lai izvairītos no komunistiskās partijas ideologu iebildumiem pret "pagāniskajiem" Ziemassvētkiem vai Lieldienām\, svētki tika pielāgoti tam laikam pieņemamiem formātiem kā bērnu Jaungada eglītēm\, pavasara Māras dienai vai rudens ražas svētkiem\, piepildot tos ar latviskām tradīcijām.</p>\n<p><strong>“Budēļi” izveidoja sadarbību ar </strong><a href="https://humma.lv/lv/person/867029"><strong><u>folkloristu Jānis Rozenbergu</u></strong></a><strong>\, kurš lasīja lekcijas par gadskārtu ieražām un ģimenes godiem</strong>\, <a href="https://www.muzejs.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/106904/"><u>ģeologu Viktoru Grāvīti</u></a>\, kurš mudināja pētīt folkloru visplašākajā nozīmē\, tostarp vākt teikas un vārdus no tautas teicējiem. <strong>Kopā ar V. Grāvīti tika atjaunota – rekonstruēta Jāņu norise no Zāļu vakara līdz nākamajam rītam ar bagātīgu tautasdziesmu un ticējumu materiālu\, ko pirmo reizi īstenoja 1982. gada vasarā Launkalnes pagasta “Lejas Kleperu” mājās. V. Grāvītis kopā ar “Budēļiem” Liepnas ciemā atjaunoja arī Mārtiņdienas ķekatu tradīciju\, ieviešot viņa restaurētās spicās niedru un salmu cepures.</strong> Savukārt kopā ar <a href="https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/84859/"><u>ģeodēzistu\, astronomu Jāni Klētnieku</u></a> tika rīkotas lekcijas par tautas astronomiju un ģeoloģiskajām norisēm\, kas atspoguļojas folklorā.</p>\n<p><strong>Atmodas laikā kopa iesaistījās Daugavas aizstāvēšanā\, cīņā pret Rīgas metro un dziedāja 1991. gada janvāra barikāžu laikā Rīgā.</strong> Jau kopš 1985. gada kopa aizsāka tradīciju Ziemassvētku kauju atceres laikā doties uz Ložmetējkalnu\, kur pie ugunskura visu nakti dziedāja strēlnieku dziesmas. <strong>“Budēļi” bija pirmie\, kuru izpildītās karavīru un leģionāru dziesmas ierakstīja Latvijas Radio un televīzija</strong>.</p>\n<p><strong>Atzīmējot kopas 20. gadadienu 2001. gadā\, tās dalībnieki saņēma Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes</strong>.</p>\n<p>Mūssdienās “Budēļi” ir apkopojuši apjomīgu tradicionālās kultūras materiālu\, izveidojot tematiskus dziesmu ciklus par gadskārtu ieražām (Jāņiem\, Mārtiņiem\, Ziemassvētkiem\, Meteņiem\, Lieldienām\, Ūsiņiem)\, cilvēka mūža godiem (dzimšanu\, kāzām\, bērēm)\, kā arī vēstures tēmām (latviešu karavīriem\, strēlniekiem\, leģionāriem\, Latvijas vietvārdiem tautasdziesmās u.c). Tie izdoti grāmatā “Mēs no Rīgas Budēlīši” 2007. gadā.</p>\n<p>Laika gaitā sākotnējais mērķis: izglītoties pašiem\, pārauga plašākā misijā: atdot tautasdziesmu un tradīciju skaistumu atpakaļ tautai.</p>\n<p>1990. gados kopa pārgāja Rīgas Domes Kultūras departamenta pakļautībā\, bet kopš 2010. gada tā darbojas Tradicionālās kultūras un amatniecības centrs “ĪRGA” (bijušais Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums") ietvaros.</p>\n<p>Līdz 1987. gadam kolektīvu vadīja Ojārs Rode\, vēlāk <a href="https://lvportals.lv/viedokli/263810-folkloriste-liena-vija-teterovska-vasaras-saulgriezi-ir-auglibas-laiks-nekur-no-ta-nesprukt-2014"><u>Liena Vija Teterovska</u></a> un Jānis Kleperis.</p>\n\n<p><a href="https://www.muzejs.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/106904/"><strong><u>Neaizmirstamās biogrāfijas. Ģeologam\, paleontologam un latviskuma sargātājam Viktoram Grāvītim 100</u></strong></a></p>\n<p><a href="https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/84859/"><strong><u>Neaizmirstamās biogrāfijas. Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Klētnieks</u></strong></a></p>\n<p><a href="https://www.6mirkli.lu.lv/en/kadreizejie-lu-kolektivi/tautas-tradiciju-kopa-budeli/"><strong><u>Tautas tradīciju kopa “Budēļi”</u></strong></a></p>\n<p><a href="https://lvportals.lv/viedokli/263810-folkloriste-liena-vija-teterovska-vasaras-saulgriezi-ir-auglibas-laiks-nekur-no-ta-nesprukt-2014"><strong><u>Folkloriste Liena Vija Teterovska: Vasaras saulgrieži ir auglības laiks. Nekur no tā nesprukt!</u></strong></a></p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR