BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN


BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-arturs-tramdahs-20260914
DTSTAMP:20260916T093340Z

DTSTART;VALUE=DATE:20260914
DTEND;VALUE=DATE:20260915
    
SUMMARY:Dzimis Arturs Tramdahs
DESCRIPTION:1884. gada 14. septembrī Kuldīgas apriņķa Rubes pagastā mūrniekmeistara ģimenē dzimis ievērojamais Latvijas būvinženieris\, profesors Arturs Tramdahs - viens no pirmajiem dzelzceļa būvju projektētājiem\, dzelzsbetona celtniecības iedibinātājs Latvijā.\n1910. gadā ar uzslavu beidzis Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu nodaļu\, iegūstot būvinženiera grādu. 1911. – 1912. gadā kā brīvklausītājs papildinājis zināšanas dzelzsbetona konstrukcijās un būvniecības tehnikā pie adjunktprofesora Vsevoloda Keldiša. Līdz Pirmajam Pasaules karam A. Tramdaha vadībā uzbūvēti V. Keldiša projektētā Rīgas dzelzceļa mezgla viadukti\, Rīgas stacijas bagāžas telpa un pasažieru tuneļa pārsegumi. Pirmā Pasaules kara laikā strādājis Maskavā par evakuētās Rīgas – Orlas dzelzceļa pārvaldes Tiltu daļas vadītāju\, projektējot sagrauto tiltu un sliežu ceļu atjaunošanu vairākām dzelzceļa līnijām\, izstrādājot tiltu projektus un pārbaudot dzelzceļa tiltu nestspēju un tās pastiprināšanas iespējas. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas strādājis valsts dienestā\, bijis Latvijas Augstskolas dibināšanas organizācijas komisijas loceklis\, un pildījis Latvijas dzelzceļa tehniskā direktora amata pienākumus - viņa vadībā veikti dzelzceļa atjaunošanas darbi. No 1920. gada bijis Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes docents un vadījis Masīvo un dzelzsbetona konstrukciju katedru\, no 1924. līdz 1930. gadam ar pārtraukumiem bijis Inženierzinātņu fakultātes dekāns\, no 1934. gada - profesors (šajā gadā aizstāvējis inženierzinātņu doktora (Dr. ing.) disertāciju “Ar elastīgu koka pāļu ledgriežu izveidošanu saistīti pamatliekošie jautājumi”). Paralēli darbam Latvijas Universitātē strādājis par skolotāju Latvijas Valsts tehnikumā\, vadījis savu būvbiroju (pēc viņa projektiem izbūvēta ostas saldētava Rīgā\, vairāki graudu elevatori Latvijā). No 1930. gada sastāvējis Starptautiskajā tiltu un augstbūvju inženieru savienībā Cīrihē. Darbojies par konsultantu koka un dzelzsbetona jautājumos pie vairākiem Latvijas valsts resoriem\, no 1937. gada - Zemes bagātību pētīšanas institūta būvmateriālu un javu sekcijā\, bijis Latvijas būvakmeņu pētīšanas komisijā (1938)\, profesora Dr. ing. Edmunda Ziemeļa vadītajā Ķeguma spēkstacijas pieņemšanas komisijā (1939). Padomju laikā palīdzējis atjaunot saspridzināto Daugavas krastmalu\, Centrāltirgus dzelzsbetona konstrukcijas\, sagrauto dzelzceļa tiltu pār Daugavu Rīgā\, pārbaudījis jaunbūvēto Valdemāra koka tiltu\, no 1944. līdz 1952. gadam bijis profesors (un līdz 1949. gada septembrim vadījis Tiltu būves katedru) Latvijas Valsts universitātes (tagadējā Latvijas Universitāte) Inženierzinātņu fakultātē\, no 1952. līdz 1962. gadam - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Hidromehanizācijas fakultātes Būvniecības katedras vadītājs.\nA. Tramdahs pētījis būvmateriālus un būvkonstrukcijas\, tiltu būvniecību\, inženierētiku un inženierdarinājumu estētiku. 1935. gadā publicēti darbi\, kuri tiek uzskatīti par viņa nozīmīgākajiem – „Tehnika un inženierētika”\, „Par inženierdarinājumu estētiku”. 20. gs. 40. gados tapušas publikācijas par diviem retiem Latvijas iežiem - „Vispārīgs pārskats par Rembates dolomītsmilšakmens pētījumiem no būvmateriālu viedokļa\; Rembates dolomītsmilšakmens fizikāli-tehniskās īpašības un izmantojamība” (1943) un „Saulkalnes gliemežu dolomīts kā būvakmens” (1947).\n1926. gadā A. Tramdahs apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni\, 1928. gadā - ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu\, un 1928. gadā par pētījumu „Koks kā būvmateriāls” viņam piešķirta Kultūras fonda prēmija.\nLU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas Zemes bagātību pētīšanas institūta materiāli\, starp kuriem atrodami arī A. Tramdaha dokumenti un piezīmes\, kas sniedz ieskatu viņa darbībā institūtā.\n\nPapildus informācija:\nGrosvalds\, I. Profesors Arturs Tramdahs – dzelzsbetona celtniecības iedibinātājs Latvijā. LU Raksti\, 818. sēj. Zinātņu vēsture un muzeoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2022. 41.-51. lpp.\nGrosvalds\, I.\, Rudzītis\, M.\, Zabele\, A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919-1944). LU Raksti\, 809. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2015. 29. lpp.\nKlūga\, V. Inženierzinātņu profesora Artura Tramdaha (1884-1970) intelektuālais un kultūrvēsturiskais mantojums Latvijas Universitātes Bibliotēkā. LU Raksti\, 815. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2017. 130.-137. lpp.\nRudzītis\, M. Zemes bagātību pētīšanas institūta (1936-1946) materiāli LU Muzejā. LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences prezentācija. Rīga: LU\, 2021.
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:<p>1884. gada 14. septembrī Kuldīgas apriņķa Rubes pagastā mūrniekmeistara ģimenē dzimis ievērojamais Latvijas būvinženieris\, profesors <strong>Arturs Tramdahs</strong> - viens no pirmajiem dzelzceļa būvju projektētājiem\, <strong>dzelzsbetona celtniecības iedibinātājs Latvijā</strong>.</p>\n<p>1910. gadā ar uzslavu beidzis Rīgas Politehniskā institūta Inženierzinātņu nodaļu\, iegūstot būvinženiera grādu. 1911. – 1912. gadā kā brīvklausītājs papildinājis zināšanas dzelzsbetona konstrukcijās un būvniecības tehnikā pie adjunktprofesora <strong>Vsevoloda Keldiša</strong>. Līdz Pirmajam Pasaules karam A. Tramdaha vadībā uzbūvēti V. Keldiša projektētā Rīgas dzelzceļa mezgla viadukti\, Rīgas stacijas bagāžas telpa un pasažieru tuneļa pārsegumi. Pirmā Pasaules kara laikā strādājis Maskavā par evakuētās Rīgas – Orlas dzelzceļa pārvaldes Tiltu daļas vadītāju\, projektējot sagrauto tiltu un sliežu ceļu atjaunošanu vairākām dzelzceļa līnijām\, izstrādājot tiltu projektus un pārbaudot dzelzceļa tiltu nestspēju un tās pastiprināšanas iespējas. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas strādājis valsts dienestā\, bijis Latvijas Augstskolas dibināšanas organizācijas komisijas loceklis\, un pildījis Latvijas dzelzceļa tehniskā direktora amata pienākumus - viņa vadībā veikti dzelzceļa atjaunošanas darbi. No 1920. gada bijis Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes docents un vadījis Masīvo un dzelzsbetona konstrukciju katedru\, no 1924. līdz 1930. gadam ar pārtraukumiem bijis Inženierzinātņu fakultātes dekāns\, no 1934. gada - profesors (šajā gadā aizstāvējis inženierzinātņu doktora (Dr. ing.) disertāciju “Ar elastīgu koka pāļu ledgriežu izveidošanu saistīti pamatliekošie jautājumi”). Paralēli darbam Latvijas Universitātē strādājis par skolotāju Latvijas Valsts tehnikumā\, vadījis savu būvbiroju (pēc viņa projektiem izbūvēta ostas saldētava Rīgā\, vairāki graudu elevatori Latvijā). No 1930. gada sastāvējis Starptautiskajā tiltu un augstbūvju inženieru savienībā Cīrihē. Darbojies par konsultantu koka un dzelzsbetona jautājumos pie vairākiem Latvijas valsts resoriem\, no 1937. gada - Zemes bagātību pētīšanas institūta būvmateriālu un javu sekcijā\, bijis Latvijas būvakmeņu pētīšanas komisijā (1938)\, profesora <i>Dr. ing</i>. <strong>Edmunda Ziemeļa</strong> vadītajā <strong>Ķeguma spēkstacijas</strong> pieņemšanas komisijā (1939). Padomju laikā palīdzējis atjaunot saspridzināto Daugavas krastmalu\, Centrāltirgus dzelzsbetona konstrukcijas\, sagrauto dzelzceļa tiltu pār Daugavu Rīgā\, pārbaudījis jaunbūvēto Valdemāra koka tiltu\, no 1944. līdz 1952. gadam bijis profesors (un līdz 1949. gada septembrim vadījis Tiltu būves katedru) Latvijas Valsts universitātes (tagadējā Latvijas Universitāte) Inženierzinātņu fakultātē\, no 1952. līdz 1962. gadam - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Hidromehanizācijas fakultātes Būvniecības katedras vadītājs.</p>\n<p>A. Tramdahs pētījis būvmateriālus un būvkonstrukcijas\, tiltu būvniecību\, inženierētiku un inženierdarinājumu estētiku. 1935. gadā publicēti darbi\, kuri tiek uzskatīti par viņa nozīmīgākajiem – <strong>„Tehnika un inženierētika”</strong>\, <strong>„Par inženierdarinājumu estētiku”</strong>. 20. gs. 40. gados tapušas publikācijas par diviem <strong>retiem Latvijas iežiem</strong> - „Vispārīgs pārskats par Rembates dolomītsmilšakmens pētījumiem no būvmateriālu viedokļa\; Rembates dolomītsmilšakmens fizikāli-tehniskās īpašības un izmantojamība” (1943) un „Saulkalnes gliemežu dolomīts kā būvakmens” (1947).</p>\n<p>1926. gadā A. Tramdahs apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni\, 1928. gadā - ar Latvijas Republikas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu\, un 1928. gadā par pētījumu „Koks kā būvmateriāls” viņam piešķirta Kultūras fonda prēmija.</p>\n<p>LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas <strong>Zemes bagātību pētīšanas institūta</strong> materiāli\, starp kuriem atrodami arī A. Tramdaha dokumenti un piezīmes\, kas sniedz ieskatu viņa darbībā institūtā.</p>\n\n<p><strong>Papildus informācija:</strong></p>\n<p>Grosvalds\, I. Profesors Arturs Tramdahs – dzelzsbetona celtniecības iedibinātājs Latvijā. <i>LU Raksti\, 818. sēj. Zinātņu vēsture un muzeoloģija.</i> Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2022. 41.-51. lpp.</p>\n<p>Grosvalds\, I.\, Rudzītis\, M.\, Zabele\, A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919-1944). <i>LU Raksti\, 809. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība.</i> Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2015. 29. lpp.</p>\n<p>Klūga\, V. Inženierzinātņu profesora Artura Tramdaha (1884-1970) intelektuālais un kultūrvēsturiskais mantojums Latvijas Universitātes Bibliotēkā. LU Raksti\, 815. sēj. <i>Zinātņu vēsture un muzejniecība.</i> Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2017. 130.-137. lpp.</p>\n<p>Rudzītis\, M. <a href="t3://file?uid=422895" target="_blank">Zemes bagātību pētīšanas institūta (1936-1946) materiāli LU Muzejā.</a> LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences prezentācija. Rīga: LU\, 2021.</p>
LOCATION:
END:VEVENT

END:VCALENDAR