1880. gada 7.novembrī Bauskā dzimis Edmunds Ziemelis (1880-1970), inženierģeologs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Republikas sabiedriski politiskais darbinieks.

1907. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Inženieru nodaļu. No 1919. gada iesaistījies Latvijas Augstskolas, kas vēlāk pārdēvēta par Latvijas Universitāti, organizēšanā, tās Inženierzinātņu fakultātes programmas un mācību plānu izstrādē, bijis Latvijas Universitātes mācībspēks, Dziļbūvju katedras vadītājs (1928-1929, 1939-1940), profesors (1933), vairākkārt - Inženierzinātņu fakultātes dekāns. 1933. gadā aizstāvējis doktora disertāciju “Pētījumi par slodzēta objekta virsmas izveidojuma iespaidu uz mēģinājuma slodzēšanas rezultātiem smilts būvgruntīs”. Bijis Latvijas izglītības ministrs (1925-1926, 1928-1931), Daugavas izbūves padomes loceklis (1932-1934), vadījis Ķeguma spēkstacijas pieņemšanas komisiju (1939). 1933. gadā iecelts par Latvijas Bankas padomes locekli un priekšsēdētāju, 1939. gadā apstiprināts par profesiju kameras priekšsēdētāju. 1941. gadā E. Ziemelis ar ģimeni deportēts uz Sibīriju, 1956. gadā atgriezies Latvijā.

E. Ziemelis pētījis Zemes virsējo slāņu iežu fizikāli tehniskās īpašības, dzelzsbetona pāļu noturību smilšainās gruntīs, noteicis dažādu celtņu ģeoloģiskos būvapstākļus. Pētījumos iegūtos rezultātus izmantojis tiltu balstu, būvju pamatu nostiprināšanā, sniedzis konsultācijas par Daugavas spēkstacijas projektu pie Ķeguma (1932), Gaujas tilta pāļu pamatiem pie Siguldas (1935, Latvijā vienīgais monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts uz 3 lokiem), pamatu stāvokli Rīgas pilij (1938) u.c. Sarakstījis darbus “Gruntsūdens līmeņa pazemināšana pie pamatu likšanas” (1927), “Pamatu likšana un ģeotechnika” (1937), mācību grāmatu “Pāļu pamati” (1938).

1926. gadā E. Ziemelis, pildot izglītības ministra pienākumus, parakstījis uz 1924. gada likuma pamata izdotos noteikumus par Krišjāņa Barona prēmijām, tādējādi aizsākot to piešķiršanu par darbiem Latvijas dabas un kultūras laukā.

1929. gadā E. Ziemelis apbalvots ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis arī citu valstu (Francijas, Zviedrijas, Lietuvas) augstus apbalvojumus.

 


Edmunds Ziemelis

Lipša, I. Studēts būvinženieris Ziemelis: caur LU, Ķegumu un Latvijas Banku – Staļina Sibīrijas “kūrortos”

Grosvalds, I. Profesors Arturs Tramdahs – dzelzsbetona celtniecības iedibinātājs Latvijā. LU Raksti, 818. sēj. Zinātņu vēsture un muzeoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2022. 41.-51. lpp.

Grosvalds, I., Rudzītis, M., Zabele, A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919-1944). LU Raksti, 809. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2015. 30. lpp.

Treijs, R. 1999. Valdība un zinātne gadu ritumā. Zinātnes Vēstnesis. Nr. 06 (172).