BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//TYPO3/NONSGML Calendarize//EN
BEGIN:VEVENT
UID:calendarize-dzimis-haralds-loudons-20260411
DTSTAMP:20210209T104219Z
DTSTART;VALUE=DATE:20260411
DTEND;VALUE=DATE:20260412
SUMMARY:Dzimis Haralds Loudons
DESCRIPTION:Ievērojamais vācbaltu ornitologs barons Haralds Loudons (Harald Georg Gideon von Loudon) dzimis 1876. gada 11. aprīlī Lizdēnu muižā Vidzemes ziemeļos. Haralds Loudons bija precējies ar Vīlandes baronesi Magdu fon Mīlenu (Magda Margaretha Lolli Maria von Zur-Mühlen\, 1876-1913). \nH. Loudons bija putnu gredzenošanas aizsācējs ne tikai Latvijā\, bet arī visā toreizējās Krievijas impērijas teritorijā un teju 30 dzīves gadus veltīja ornitoloģijai. Jau 17 gadu vecumā viņš iestājās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Viņš sāka vākt savu privāto putnu ādiņu kolekciju\, no kuras eksemplāri tika dāvināti Rīgas Dabaspētnieku biedrības muzejam. Kopš 1907. g. H. Loudons aktīvi nodarbojās ar putnu gredzenošanu\, pētīja arī migrējošos putnus. H. Loudona pētnieciskā interese nedaudz pievērsās arī citiem dabas objektiem\, kā piemēram\, sēnēm\, tauriņiem u.c. \nH. Loudons bija biedrs Rīgas Dabaspētnieku biedrībā\, Krievijas Ģeogrāfiskajā biedrībā\, Vācijas Ornitoloģijas biedrībā un veidoja plašu saraksti ar Latvijā un pasaulē aktīviem putnu kolekcionāriem\, taksidermistiem un ornitologiem\, kā arī gan individuāli\, gan sadarbībā ar citiem pētniekiem publicēja ievērojamu zinātnisko rakstu klāstu\, aprakstot jaunas pasugas un sugas\, putnu migrēšanu\, ligzdošanu un citas tēmas. \nH. Loudons miris 1959. g. 1. janvārī. \nLU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas viņa putnu ādiņu kolekcija\, līdz mūsdienām saglabājušies 347 eksemplāri. \nMūsdienās putnu gredzenošana kļuvusi par vienu no vadošajām metodēm putnu pētniecībā. LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas 17 vairāku citu gredzenotāju apgredzenoti putni\, t.sk.\, divi ievērojamā ornitologa N. Tranzē 1931. gadā gredzenoti putni. Ekspozīcijā var aplūkot sešus gredzenotus putnu izbāzeņus\, kurus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izgatavojis taksidermists Valdis Roze. Īpašu uzmanību pelna viņa 2010. gadā izgatavotais zaļās vārnas izbāzenis. Putns bija atrasts uz Vidzemes šosejas nosists ar auto dabas liegumā “Garkalnes meži”. Šis dabas liegums tika izveidots tieši zaļo vārnu aizsardzībai. \n\nHaralds Loudons \nLatvijas gredzenošanas centrs \nDabas liegums “Garkalnes meži” \nPutnu dullais Lizdēnu barons Loudons. Haralda Loudona (1876–1959) piemiņai \nDabas liegums “Garkalnes meži”\nHaralds Loudons\nLatvijas gredzenošanas centrs\nLU Muzejs\, Zooloģijas kolekcijas\nPar LU Zooloģijas muzeju\nPiterāns A.\, Piterāns U. 2017\, Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs\, LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI.2017\, 815. sēj. ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA178.–199. lpp.https://doi.org/10.22364/luraksti.zvm.815.17:\nPutnu gredzenošanas vēsture\nPiterāns A. jn.\, Pētersons N. 1989\, Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzejs\, Zooloģijas aktuālās problēmas\, 5 – 16 lpp.
X-ALT-DESC;FMTTYPE=text/html:Ievērojamais vācbaltu ornitologs barons Haralds Loudons (Harald Georg Gideon von Loudon) dzimis 1876. gada 11. aprīlī Lizdēnu muižā Vidzemes ziemeļos. Haralds Loudons bija precējies ar Vīlandes baronesi Magdu fon Mīlenu (Magda Margaretha Lolli Maria von Zur-Mühlen\, 1876-1913). \;
\nH. Loudons bija putnu gredzenošanas aizsācējs ne tikai Latvijā\, bet arī visā toreizējās Krievijas impērijas teritorijā un teju 30 dzīves gadus veltīja ornitoloģijai. Jau 17 gadu vecumā viņš iestājās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā. Viņš sāka vākt savu privāto putnu ādiņu kolekciju\, no kuras eksemplāri tika dāvināti Rīgas Dabaspētnieku biedrības muzejam. Kopš 1907. g. H. Loudons aktīvi nodarbojās ar putnu gredzenošanu\, pētīja arī migrējošos putnus. H. Loudona \; pētnieciskā interese nedaudz pievērsās arī citiem dabas objektiem\, kā piemēram\, sēnēm\, tauriņiem u.c. \;
\nH. Loudons bija biedrs Rīgas Dabaspētnieku biedrībā\, Krievijas Ģeogrāfiskajā biedrībā\, Vācijas Ornitoloģijas biedrībā un veidoja plašu saraksti ar Latvijā un pasaulē aktīviem putnu kolekcionāriem\, taksidermistiem un ornitologiem\, kā arī gan individuāli\, gan sadarbībā ar citiem pētniekiem publicēja ievērojamu zinātnisko rakstu klāstu\, aprakstot jaunas pasugas un sugas\, putnu migrēšanu\, ligzdošanu un citas tēmas. \;
\nH. Loudons miris 1959. g. 1. janvārī. \;
\nLU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas viņa putnu ādiņu kolekcija\, līdz mūsdienām saglabājušies 347 eksemplāri. \;
\nMūsdienās putnu gredzenošana kļuvusi par vienu no vadošajām metodēm putnu pētniecībā. LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas 17 vairāku citu gredzenotāju apgredzenoti putni\, t.sk.\, divi ievērojamā ornitologa N. Tranzē 1931. gadā gredzenoti putni. Ekspozīcijā var aplūkot sešus gredzenotus putnu izbāzeņus\, kurus pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izgatavojis taksidermists Valdis Roze. Īpašu uzmanību pelna viņa 2010. gadā izgatavotais zaļās vārnas izbāzenis. Putns bija atrasts uz Vidzemes šosejas nosists ar auto dabas liegumā “Garkalnes meži”. Šis dabas liegums tika izveidots tieši zaļo vārnu aizsardzībai. \;
\n\nHaralds Loudons \;
\nLatvijas gredzenošanas centrs \;
\nDabas liegums “Garkalnes meži” \;
\nPutnu dullais Lizdēnu barons Loudons. Haralda Loudona (1876–1959) piemiņai \;
\nDabas liegums “Garkalnes meži”
\nHaralds Loudons
\nLatvijas gredzenošanas centrs
\nLU Muzejs\, Zooloģijas kolekcijas
\nPar LU Zooloģijas muzeju
\nPiterāns A.\, Piterāns U. 2017\, Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs\, LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI.2017\, 815. sēj. ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA178.–199. lpp.https://doi.org/10.22364/luraksti.zvm.815.17:
\nPutnu gredzenošanas vēsture
\nPiterāns A. jn.\, Pētersons N. 1989\, Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzejs\, Zooloģijas aktuālās problēmas\, 5 – 16 lpp.
LOCATION:
END:VEVENT
END:VCALENDAR