1861. gada 1. novembrī Saksijā Auerbahas tirgotāja ģimenē dzimis Karls Bruno Doss (1861-1919), vācu ģeologs un mineralogs, kura pedagoģiskās un zinātniskās darbības aktīvākais un auglīgākais laikposms bijis saistīts ar Rīgu un Latviju.
Studējis dabaszinātnes, mineraloģiju un petrogrāfiju Minhenē un Leipcigā, no 1888. gada bijis asistents pie izcilā ģeologa Hansa Bruno Geinica Drēzdenes Tehniskajā augstskolā, 1889. gadā tur habilitējies kā privātdocents.
1889. gada novembrī K. B. Doss ieradies Latvijā sakarā ar viņam piedāvāto docenta vietu Rīgas Politehnikumā, 1897. gadā kļuvis par šīs augstskolas (1896. gadā tā pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu) adjunktprofesoru mineraloģijā un ģeoloģijā, 1900. gadā – par štata profesoru šajās nozarēs. Divdesmit piecos Rīgā pavadītajos gados līdztekus pasniedzēja darbam K. B. Doss ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas ģeoloģiskajā izpētē, un savos pētījumos pievērsies dažādām tēmām – pirmais devis Rīgas pilsētas teritorijas ģeoloģisko raksturojumu, pētījis Rīgas apkārtnes Kangaru osu izcelsmi, Kaņiera ezera dūņu īpašības, Daugavas ielejas ģeoloģisko griezumu, Baldones meteorītu, Allažu saldūdens kaļķiežu iegulu, devona smilšakmeņus, sāls kristālu pseidomorfozes dolomītos, lielos laukakmeņus, Moricsalas augsnes, naftas iegulu iespējamību Latvijā un zemestrīces Baltijā. Atklājis jaunu minerālu – melnikovītu. Ilgu laiku viņš bija vienīgais akadēmiski izglītotais ģeoloģijas speciālists Latvijā un līdz 1896. gadam (tad Tērbatas universitātē tika iekārtota patstāvīga ģeoloģijas katedra) - visā Austrumbaltijas reģionā, šāds stāvoklis bija izveidojies sakarā ar valsts augstskolu rusificēšanu – tajās tika uzaicināti tikai krievu mācībspēki, kuri neizrādīja interesi par Baltijas reģionu, un nesekmēja ģeoloģiskos pētījumus.
K. B. Doss sarakstījis vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju, 72 no tām ir veltītas ģeoloģiskajiem pētījumiem Austrumbaltijā. Daļa darbu ir ar vēsturisku un lingvistisku tematiku. No 1890. gada K. B. Doss 29 gadus bija arī Rīgas Dabaspētnieku biedrības biedrs un viens no tās aktīvākajiem dalībniekiem, jo ar sasniegumiem un novitātēm ģeoloģijā vēlējās izpazīstināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Jau 1892. gadā viņš tika ievēlēts par šīs biedrības valdes locekli, 1913. gadā kļuva par valdes vicepriekšsēdētāju, nomainot Karlu Reinholdu Kupferu, 1917. gadā tika ievēlēts par goda biedru. Biedrībā K. B. Doss nolasīja 58 lekcijas un ziņojumus, 28 no viņa zinātniskajām publikācijām publicētas tieši biedrības rakstu krājumos.
Cik zināms, K. B. Doss Rīgas Politehniskajā institūtā (tagadējā Raiņa bulvārī 19) bija izveidojis Ģeoloģijas un mineraloģijas muzeju, kura kolekcijas aizņēma 4 telpas, kā arī savus materiālus bija dāvinājis Rīgas Dabaspētnieku biedrībai. Turklāt, K. B. Dosa darbības laikā - 1900. gada rudenī Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļa pārcēlās uz jaunuzcelto Dabaszinātņu laboratoriju ēku Puškina bulvārī 4 (mūsdienās – Kronvalda bulvāris 4), un bulvārim paralēlajā korpusā tika izvietots Mineraloģijas kabinets, kurā divas stundas nedēļā papildus lekcijām tika organizēti īpaši praktiskie darbi mineraloģijā un ģeoloģijā. 1903. gadā publicēto Ķīmijas nodaļas programmu saturs liecina, ka K. B. Dosa augstās profesionalitātes rezultātā studiju process trīs gadu laikā bija pilnveidots vēl tālāk – studentiem tika sniegtas vispusīgas zināšanas kristalogrāfijā, mineraloģijā, petrogrāfijā, dinamiskajā, vēsturiskajā un atradņu ģeoloģijā, un tika piedāvātas mācību ekskursijas Rīgas apkārtnē, Vidzemē un Kurzemē devona un kvartāra nogulumu, dinamiskās un tektoniskās ģeoloģijas parādību iepazīšanai. Tādējādi K. B. Doss ir strādājis minētās ēkas korpusā, kurā šobrīd izvietojušās arī LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas.
LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā glabājas K. B. Dosa vākumi, kas aptver vairākus simtus paraugu 11 dažādās kolekcijās (vispilnīgākā no tām ir viņa paša veidota kolekcija ar 321 kārtas numuru, kurā atrodami minerāli, fosilijas un nogulumieži), kā arī dažādi ar K. B. Dosu saistīti materiāli.
Danilāns, I. DOSS Bruno. Enciklopēdija „Rīga”. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1988. 252. lpp.
Zabele, A. Bruno Doss – Latvijas ģeoloģijai. LU Raksti, 639. sēj. Zinātņu vēsture un muzeoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2001. 171.-174. lpp.
Zabele, A., Rudzītis, M. Ģeoloģija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862-1918). LU Raksti, 693. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2006. 230.-239. lpp.
Kupffer, K. R. Professor Dr. Bruno Doss und seine Verdienste um die Durchforschung des Ostbaltischen Gebiets. Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga, LVIII. Riga. 1924. 3.-6. S.