1882. gada 31. oktobrī Bauskā dzimis Latvijas Universitātes (LU) vēstures profesors Leonīds Nikolajs Hanss Arbuzovs jeb Leonīds Arbuzovs jaunākais.
L. Arbuzovs piedzima vācbaltiešu vēsturnieka un skolotāja Leonīda Arbuzova un Olgas (dzim. Anšicas) ģimenē.
1902. gadā viņš absolvēja Rīgas pilsētas ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas izglītības iegūšanas L. Arbuzovs devās uz Tērbatas Universitāti, kur studēja teoloģiju. Jau studiju gados interesējās par vēsturi un apmeklēja lekcijas par Baltijas vēsturi, historiogrāfiju, arheoloģiju un paleogrāfiju. 1906. gadā L. Arbuzovs absolvēja Tērbatas Universitāti, iegūstot kandidāta grādu teoloģijā. Viņš turpināja izglītību Getingenas Universitātē, kuru absolvēja 1909. gadā, iegūstot doktora grādu filozofijā. Pēc doktora grāda iegūšanas no 1909. līdz 1910. gadam turpināja studijas Berlīnes Universitātē. Papildus studijām strādāja kā brīvprātīgais Berlīnes Etnogrāfijas muzeja aizvēstures nodaļā. 1910. gadā L. Arbuzovs apmeklēja vairākus arheoloģijas muzejus Kopenhāgenā, Stokholmā un Helsingforsā, kā arī Upsalas Universitātes bibliotēku, lai paplašinātu redzesloku.
1910. gadā viņš atgriezās Latvijā, Kurzemē, kur strādāja kā privātskolotājs. Sāka aktīvi nodarboties ar Latvijas vēstures pētniecību kā privātpētnieks. Sākot ar 1911. gadu, viņš turpināja tēva uzsākto dokumentu krājumu “Livlandisches Urkundenbuch” un “Akten und Recesse der Livlandischen Standetage” izdošanu.
1919. gada 17. septembrī L. Arbuzovu uzaicināja strādāt par jaundibinātās Latvijas Augstskolas (vēlāk - LU) Filoloģijas un filozofijas fakultātē docentu. 1922. gada 1. jūlijā viņu ievēlēja par LU profesoru. LU viņš nostrādāja līdz 1936. gadam. Paralēli darbam LU strādāja par vēstures docentu un profesoru Herdera institūtā Rīgā.
1939. gadā viņš repatriējās uz Vāciju. Līdz 1945. gadam L. Arbuzovs strādāja kā vēstures profesors Pozenes (Poznaņas) Universitātē, Polijā. No 1942. līdz 1944. gadam viņš bija vieslektors LU. No 1945. gada L. Arbuzovs strādāja Getingenas Universitātē par viduslaiku un jaunāko laiku vēstures lektoru.
L. Arbuzovs bija biedrs vairākās biedrībās: Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, Ģenealoģijas biedrība Mītavā, Mācītu igauņu biedrība pie Tērbatas Universitātes, Igaunijas Literāriskā biedrība Rēvelē, Hansischer Geschichtsverein Lībekā, Filologu biedrībā, Rīgas Vēstures skolotāju biedrībā, Herdera biedrībā Rīgā.
1932. gada 5. maijā viņš tika ievēlēts par Rostokas Universitātes Teoloģijas fakultātes goda doktoru.
Ievērojams ir L. Arbuzova ieguldījums Baltijas vēstures izpētē.
L. Arbuzovs aizgāja mūžībā 1951. gada 16. februārī Getingenā, Vācijā.
Leonīds Arbuzovs. Novadnieku enciklopēdija. Bauskas Centrālā bibliotēka.
Latvijas Universitāte divdesmit gados, 1919-1939, 2. daļa, 31. lpp.
Konference "Leonīds Arbuzovs jaunākais un viduslaiku Livonijas izpēte: pagātne – tagadne – nākotne"