1922. gada 27. jūlijā Ludzas apriņķa Istras pagasta Rūdovos (tagad Lauderu pagasts, Ludzas novads) zemnieku ģimenē dzimis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes docētājs, profesors, literatūrzinātnieks un literatūras kritiķis Vitolds Valeinis.
V. Valeinis skolas gaitas uzsāka 1929. gadā Pereļu 4 klašu pamatskolā, mācības turpināja Zilupes 6 klašu pamatskolā un Ludzas ģimnāzijā. 1942. gadā viņš iestājās Latvijas Valsts universitātē Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, bet no 1947. gada līdz 1950. gadam turpināja studijas aspirantūrā.
Paralēli aspirantūrai V. Valeinis strādāja par lektoru Valsts pedagoģijas institūtā (1947–1951), bet vēlāk kļuva par Latviešu valodas un literatūras fakultātes dekāna vietnieku. Turpmāk V. Valeiņa profesionālā darbība (1951 - 1995) bija cieši saistīta ar universitāti, kur viņš stādāja par docētāju Filoloģijas fakultātē.
1954. gadā V. Valainis aizstāvēja disertāciju "Satīra Andreja Upīša publicistikā", iegūstot filoloģijas zinātņu kandidāta grādu, savukārt 1972. gadā, aizstāvot disertāciju "XX gadsimta sākuma latviešu lirika (1900–1919)" ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu (1992. gadā pielīdzināts habilitētā filoloģijas doktora grādam). 1976. gadā V. Valeinim tika piešķirts profesora nosaukums un kopš 1996. gada viņš bija valsts emeritētais zinātnieks.
Zinātnisko darbību V. Valeinis saistīja ar literatūras teoriju, pētot satīru, taču īpašu uzmanību viņš pievērsa tēlainības un poētikas problēmām dzejas teorijā, kā arī latviešu lirikas attīstībai, virzieniem un stiliem. 1948. gadā laikrakstā „Padomju Students” tika publicēts V. Valeiņa pirmais profesionālais raksts "Par sintaksi", bet 1950. gadā - pirmā recenzija par B. Saulīša dzejas krājumu „Gaismas gadi”. V. Valeinis sarakstījis ne tikai grāmatas kā “Poētika” (1961), "Par dzeju" (1967), "Ievads literatūras zinātnē", “Latgaliešu lirikas vēsture" (1998), bet arī vācis anekdotes un rakstījis dzeju, parakstot to ar pseidonīmiem - V. Vilnis, Z. Veltnis, Vālīšu Jurka, V. Atvasars.
V. Valeinis aktīvi piedalījās latgaliešu kultūras dzīvē - viņš iesaistījās Rīgas Latgaliešu kultūrbiedrības „Olūts” dibināšanā, Rīgas Latgaliešu kultūrbiedrības „Trešō zvaigzne” darbībā, sadarbojās ar Latgales Kultūras centra izdevniecību, kā arī 1991. gadā kļuva par Latgales Pētniecības institūta biedru.
Profesors devās mūžībā 2001. gada 20. decembrī.
V. Valeinis atstājis aiz sevis bagātu mantojumu - dzeju, ap 200 rakstiem literatūrkritikā, monogrāfisku pētījumus un mācību grāmatas. Taču pats galvenais - viņš ne tikai pats pētīja, bet arī savus studentus aicināja iepazīt un pētīt latgaliešu literatūru un Latgales autoru darbus.
“Es redzēju septembra lapas Rūdovas klanā.
(Vai tādas sārtas deg tās vienmēr salnā?)”
(V. Valeinis, 1961.g.)
Vitolds Valeinis (literatura.lv)
Vitolds Valeinis (latgalesdati.du.lv)
Vitolds Valeinis - jubilārs no Latgales (rezeknesbiblioteka.lv)
Vitolds Valeinis: personība un darbi. Rēzekne : Latgalīšu Kulturys bīdreiba, 2024.