1953. gada pavasarī Čikāgā aizsākās Vispārējo latviešu dziesmu svētku tradīcija ASV, savukārt šovasar Rīgā izskanēs XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, kuru pirmsākumi meklējami 1956. gadā Tartu, Igaunijā. Lai gan abus šos vēsturiskos notikumus šķir gadu desmiti un tūkstošiem kilometru, to idejiskais manifests ir vienots. Čikāgā latvieši dziedāja, lai paustu brīvajai pasaulei savas ilgas pēc neatkarības un uzturētu cerību par Latvijas valsts atdzimšanu. Savukārt “Gaudeamus”, kas vēsturiski dzima kā mazo Baltijas tautu tēvzemes apziņas simbols, šīs pašas brīvības alkas un nacionālo garīgumu spēja iznest cauri visam padomju okupācijas periodam. Abas šīs tradīcijas (viena trimdā, otra okupētajā Baltijā) patiesībā bija divas puses vienai medaļai, cīņai par brīvību un nacionālās identitātes saglabāšanu.
Latviešu dvēseles alkas trimdā
Otrais pasaules karš sašķēla latviešu tautu un ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa (aptuveni 180 000) meklēja patvērumu Rietumvalstīs, lai glābtos no kara postošajām sekām un otrreizējas padomju okupācijas. Bēgļu vidū bija daudzi Latvijas intelektuālo un radošo profesiju pārstāvji.
Kara noslēgumā trimdā bija nonākusi aptuveni trešdaļa latviešu mūziķu, tostarp neatkarīgās Latvijas Vispārējo dziesmu svētku diriģenti, komponisti Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgans Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Valdemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jēkabs Vītols, kā arī diriģenti Roberts Zuika, Roberts Balodis, Arnolds Kalnājs un Teodors Reiters. Likumsakarīgi ka 1945. gadā daudzās latviešu bēgļu (pārvietoto personu jeb DP) nometnēs tika dibināti vai atjaunoti kori un mazākas kora vienības, kā arī dzima iecere par latviešu Dziesmu svētku tradīcijas atjaunošanu. [1]
Amerikas Latviešu Apvienības dibinātās un valdes priekšsēdētājs profesors Pēteris Lejiņš tolaik rakstīja: “Tagad trimdā latvieši atkal griežas pie savām dziesmām, lai tanīs smeltos spēku, izturību un ticību latviskumam. Pirmās grūtības, uzsākot dzīvi jaunā kontinentā, nu ir kaut cik pārvarētas: materiālās problēmas, darba apstākļi un attālumi. Un latvietis atkal rīko dziesmu svētkus, tanīs dzied un uz tiem brauc.” [2]
I Vispārējo latviešu dziesmu svētku Amerikā Rīcības komitejas un Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienības priekšsēdis Kārlis Dzirkalis skaļi pauda trimdas latviešu noskaņojumu un uzsvēra: “Ja mūsu galvenā ideja un dzīves jēga ir cīņa par Latvijas atbrīvošanu, tad tikai šīs domas apgarotiem mums trimdā jāmeklē ceļi, lai paturētu savu tautas kopību, latvisko dvēseli un kultūras vērtības. Pašlaik tie ir mūsu vienīgie ieroči. Viens no šādiem augšup un uz priekšu ejošiem ceļiem tika iecerēts Čikāgas tautiešos, un mēs varam priecāties, ka šī sirdī izauklētā doma pieņēma dziļas un skaistas idejas veidu, proti - pacelt mūsu balsi par mūsu taisnību dziesmas skaņās. Mēs uzminējām emigrācijas vēlēšanos, jo laiks bija pienācis – Dziesmu svētku vajadzība bija nobriedusi.” [3]
Dziesmu svētku idejas atdzimšana
Pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā, 1873. gadā, pulcējās 53 kori ar 1003 dziedātājiem, kurus vadīja virsdiriģenti Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Šie svētki kļuva vēsturiski arī ar to, ka Baltijas skolotāju semināra kora izpildījumā, tautas gaviļu pavadīta, pirmo reizi publiski izskanēja Baumaņu Kārļa lūgšana „Dievs, svētī Latviju”, kas vēlāk oficiālo valsts himnas statusu ieguva 1920. gadā. [4]
Kopš šī pacilājošā sākuma 1873. gadā līdz pat pēdējiem pirmskara Latvijas Latgales Dziesmu svētkiem 1940. gadā Daugavpilī, koru dziedāšanas tradīcija bija kļuvusi par pilnībā neatņemamu un būtisku latviešu tautas identitātes un Latvijas kultūras sastāvdaļu. [1]
1953. gadā Čikāgā atskanēja Pirmie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV. Simbolisku un aizkustinošu saikni ar 1873. gada svētkiem Rīgā iezīmēja vēsturiskais diriģenta Indriķa Zīles zizlis, kuru diriģenta meita Herta Grīnupe bija nosargājusi cauri visām bēgļu gaitām un nodevusi svētku organizatoriem ar profesora Luda (Ludviga) Bērziņa starpniecību.[6]
Sākotnēji ideja par svētkiem piederēja Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienībai, kas 1952. gada rudenī plānoja rīkot novada sarīkojumu ASV Vidējo Rietumu štatiem. Tomēr, veicot aptaujas, izrādījās, ka tautiešu atsaucība ir tik liela un jūsmīga, ka tika pieņemts lēmums svētkus rīkot visas valsts mērogā 1953. gada pavasarī. Tas simboliski sakrita ar Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un Latvijas himnas “Dievs, svētī Latviju” 80 gadu atceri. [3]
Gatavošanās posmā, 1952. gada 23. jūnijā, Svētku rīcības komiteja Čikāgā izdotajā “Apkārtrakstā Nr. 1” uzsvēra: “Dziesma ir latvju tautas neiztrūkstoša pavadone. Vienalga, vai tie būtu senie klaušu laiki, atmodas laikmets, atbrīvošanas kara cīņas vai trimda – dziesmas skanēja mūsu vienības un spēka apliecināšanai, tautas ilgu piepildīšanai un kalpošanai augstākām mākslas vērtībām. Kamēr latvju tauta pastāvēs – tā skandinās dziesmas un tāpēc sevišķi tagad, kad esam izklīduši visā pasaulē, lai dziesma neapsīkst un apvieno mūsu visus lielam un svētam mērķim – atjaunotai un brīvai Latvijai. Minēto ievērojot, Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība nolēmusi sarīkot Čikāgā, 1953. gadā Dziesmu svētkus, lai pateiktos Dievam par izglābšanos un paustu brīvajai pasaulei mūsu ilgas pēc brīvības. Arī Amerikas Latviešu Apvienība silti apsveic šos I dziesmu svētkus Amerikā un aicina tiem posties. Sevišķi zīmīgi, ka 1953. gadā paiet 80 gadu no Rīgā rīkotiem I. Vispārīgiem Latviešu Dziesmu svētkiem, kas mums uzliek senu, dārgu un atbildīgu tradīciju sargāšanu. Tāpēc ikviens aicināts talkā ar padomu, darbu un līdzdalību, lai svētki izdotos koši un vareni.” [5]
Sagatavošanās darbi
Līdz 1953. gadam ASV un Kanādā kopā darbojās jau aptuveni 40 latviešu kori un ansambļi, kas apvienoja vismaz 1100 dziedātājus. Čikāgas Dziesmu svētku organizēšanu 1952. gada aprīlī īpašā vietējo organizāciju apvienības sapulcē uzticēja jaunizveidotai Rīcības komitejai. Tā sastāvēja no 36 personām, kas pārstāvēja Čikāgas Latviešu Organizāciju apvienību, Čikāgas latviešu draudzes u.c. organizācijas, bet par tās priekšsēdētāju kļuva Kārlis Dzirkalis.[6]
Par svētku virsdiriģentiem rīcības komiteja ievēlēja Arnoldu Kalnāju, Valdemāru Ozoliņu, Eduardu Ramatu un Bruno Skulti, savukārt par goda virsdiriģentu tika aicināts profesors Ādolfs Ābele. [7] Viņu pārziņā bija kopkoncerta programmas izveide, ko diriģenti sastādīja 1952. gada jūlija sākumā. Pēc programmas apstiprināšanas dziesmas tika iespiestas speciālā kora dziesmu krājumā un izsūtītas koriem iestudēšanai. [6]
Līdztekus 1952. gada vasarā rīkotāji izsludināja jauno kora dziesmu sacensības konkursu a cappella (bez pavadījuma) kora dziesmām, paredzot trīs godalgas kopumā 375 dolāru vērtībā. Konkursam tika pieteikti 36 kordarbi, kurus žūrijas komisija (Ā. Ābele, J. Poruks un Ed. Ramats) izvērtēja 1953. gada janvārī. Žūrija par labākajām atzina un godalgoja trīs kompozīcijas: Helmera Pavasara “Rīts”, Eduarda Šēnfelda “Svešumā” un Alberta Jēruma “Ar laiviņu ielaidos”. [6]
Tāpat tika izsludināts konkurss svētku plakāta un krūšu nozīmes (žetona) metiem. Šajā žūrijā darbojās mākslinieki Alberts Prande, Pēteris Rožlapa un Arnols Šīmanis. Rezultātā svētku plakātu izgatavoja pēc Roberta Bērziņa zīmējuma, savukārt krūšu nozīmi pēc Viļa Krūmiņa meta, kuru izgatavoja Augusta Tellles un Romāna Pētersona juvelieru darbnīcā “Ambers Jewelery”, Čikāgā. [3]. Tika izgatavoti arī plecu lakati trīs krāsās, ko izgatavoja Čikāgas firma “Rosel”. [8]
Ziņas par svētku dalībnieku skaitu avotos ir atšķirīgas. Sākotnēji svētku vadonī Čikāgā bija pieteikušies 17 jauktie kori, 4 vīru kori, 2 vīru dubultkvarteti un Sirakūzu dziedātāju grupa, kopumā 808 dalībnieki, no kuriem svētkos piedalījās aptuveni 650 cilvēku [6]. Vēl citā vietā, ka Dziesmu svētki Čikāgā pulcēja 22 korus un 650 dziedātājus. [1]. Citviet fiksēts, ka I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Amerikā kopumā piedalījās 26 kori (tostarp 2 kori no Kanādas), apvienojot ap 850 dziedātāju [3]. Cienot arī citas Baltijas tautas, Rīcības komiteja uzaicināja koru koncertā piedalīties arī igauņu un lietuviešu korus, uzticot katram izpildīt pa vienai savas tautas dziesmai. [3]
Dziesmu svētku norise
Sākotnējo finansējumu Dziesmu svētku rīkošanai nodrošināja Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība, taču vēlāk visi izdevumi tika sekmīgi segti no iepriekšpārdošanā gūtajiem ieņēmumiem par ieejas biļetēm. Svētkus krāšņākus kuplināja: mākslas izstāde, kultūras pēcpusdiena, Ādolfa Alunāna teātra izrāde “Kas tie tādi, kas dziedāja?”, tautastērpu skate un godalgošana, kā arī tautas deju lieluzvedums un ekskursijas. [3]
Dziesmu svētku sarīkojumi sākās sestdien, 30. maijā, Ziemeļrietumu universitātes (Northwestern University) telpās (Abbott Hall), kur tika atklāta mākslas izstāde. Tajā varēja skatīt aptuveni 120 latviešu mākslinieku darbu, tostarp izcilāko meistaru, Jāņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša un Konrāda Ubāna, gleznas.
Tajā pašā dienā Torna zālē (Thorne Hall) norisinājās kultūras pēcpusdiena, ko vadīja Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Kultūras biroja priekšsēdētājs Ēvalds Freivalds. Pēcpusdienu ar ērģeļmūzikas ievadu atklāja profesors Ādolfs Ābele, savukārt referātus par dažādām nacionālām un filozofiskām tēmām sniedza profesors Ludis Bērziņš, profesors Teodors Celms, dzejniece Zinaīda Lazda un rakstnieks Jānis Veselis, pulcējot ap 900 klausītāju. [6]
Svētdien, 31. maijā, svētkus ievadīja svinīgi dievkalpojumi visās Čikāgas latviešu baznīcās. Plkst. 13.00 Mičiganas avēnijā sākās svētku dalībnieku gājiens, kas ilga stundu un noslēdzās pilsētas ziemeļaustrumu daļā, netālu no centra esošajā Čikāgas arēnā (Chicago Arena). Šī plašā zāle bija iekārtota ar 6000 sēdvietām, un tajā bija uzbūvēta īpaša dziedātāju estrāde ar mākslinieka Pētera Rožlapas veidotu dekoratīvo ietērpu. Koru lielkoncerts pulcēja turpat 6500 klausītāju. Čikāgas Dziesmu svētku programmā skanēja 21 latviešu kora dziesma, ieskaitot Latvijas valsts himnu. Pirmatskaņojumu piedzīvoja Jāņa Norviļa oriģināldarbs “Pie sētiņas” un Bruno Skultes dramatiski spilgtā “Raganu kalna balāde”. Kā viesi ar pāris dziesmām koncertu kuplināja igauņu soliste Marita Banka un Stepas Sodeikas vadītais Čikāgas lietuviešu koris “Dainava”. [6]
Goda viesu vidū bija arī ASV Kongresa loceklis O. Armstrongs. Koncerta laikā tika paziņoti un godalgoti arī gājienā izraudzītie krāšņāko tautastērpu valkātāji. [6] Kā arī goda virsdiriģents profesors Ādolfs Ābele saņēma diriģenta zizli. [9]
Pirmos Amerikas latviešu Dziesmu svētkus noslēdza vērienīgi tautas svētki ar tautas deju uzvedumu, ko bija sagatavojis baletsolists Rūdolfs Saule kopā ar Čikāgas tautas deju kopas vadītāju Voldemaru Dzelmi, pulcējot 1500 skatītāju. Kopējais Čikāgas svētku apmeklētāju skaits sasniedza gandrīz 12 500 cilvēku. Pateicoties negaidīti lielajai atsaucībai un vērienam, šie Dziesmu svētki kļuva par pašu izcilāko sabiedrisko un kultūras notikumu Amerikas latviešu dzīvē 20. gadsimta 50. gados. [6]
Dziesmu svētku rīcības komitejas pārstāvis Arnolds Bruģis vēlāk rakstīja: “Tik ilgi, kamēr latviešu tautā mājo dziesmu gars, tik ilgi mums nerimsies doma atgūt mūsu izpostīto un latviešu asinīm slacīto zemi, lai atkal to celtu stipru un saules apspīdētu. Latviešu dziesmu svētki Čikāgā mums to vēlreiz atgādina, un tu, tautieti, atgriezdamies no šiem svētkiem savā dzīves vietā, paņem sirdī līdzi lielu tautas vienotāju un stiprinātāju – latviešu dziesmu garu. Liec to sev pagalvī un, ja pienāk dažkārt vājuma brīdis, stiprinies ticībā tām dienām, kad tava dzimtene tevi aicinās mājās.” [10]
LU Muzeja LU vēstures kolekcijās Raiņa bulvārī 19 ir iespēja iepazīties ar profesora un LU jauktā kora “Dziesmuvaras” diriģenta Ādolfa Ābeles piemiņas lietām no I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Čikāgā, ASV 1953. gada 30.–31. maijā.
Kontakti: Liene Filipa, LU Muzeja vēstures kolekciju krājuma glabātāja, e-pasts liene.filipa@lu.lv, tālruņa numurs 67034032 vai 25733456.
1. Hinkle, Maija. Dziesmu svētki ārpus Latvijas 1946 – 2014: Vēsturisks pārskats.196. – 210.lpp. “Dziesma. Svētki. Dzīve : stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs”. Rīga:“Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs, 2015. gads.
2. Lejiņš, P. Pirmiem latviešu dziesmu svētkiem Amerikā. 1.lpp. “Dziesmu svētku Vēstnesis.”Izdevējs: Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība. 30.un 31.maijs,1953.gads. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/857340.html
3.Dzirkalis, Kārlis. Kā tapa svētki Čikāgā.2.lpp.
“Dziesmu svētku Vēstnesis”. Izdevējs: Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība. 30.un 31.maijs,1953.gads. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/857340.html
4. Bērzkalns, Valentīns. Vispārējo Dziesmu svētku 80 gadi. 7. – 15. lpp.
“1. Latviešu dziesmu svētki Amerikā: Svētku vadonis, Čikāgā, 1953. g. 30. un 31. maijā I Vispārīgo latviešu Dziesmu svētku 80.g.atcerei”. Izdevējs: Čikāgas Latviešu organizāciju apvienība
Pieejams: https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:1277203
5. 1. Latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas apkārtraksts par svētku rīkošanu 1953. gadā Čikāgā. “Pirmie Latviešu dziesmu svētki Amerikā I Vispārīgo latviešu dziesmu svētku 80 gadu atcerei”.LVVA_F293_US1_GV1622_4lp
6. Bērzkalns, Valentīns. “Latviešu dziesmu svētki trimdā :1946-1965”.Rīga: Grāmatu draugs, 1968. 142. – 152.lpp.
7. Latviešu Koru apvienība ASV. Latviešu Dziesmu svētku Amerikā Rīcības komitejas sēžu protokoli un žūrijas komisiju atzinumi u.c. dokumenti. 1952. – 1953. gads. LNA_LVA_F2296_US1-v_GV21_1-2lp (1952. gada 22. aprīļa protokols)
8. Latviešu Koru apvienība ASV. Latviešu Dziesmu svētku Amerikā Rīcības komitejas sēžu protokoli un žūrijas komisiju atzinumi u.c. dokumenti. 1952. – 1953. gads. LNA_LVA_F2296_US1-v_GV21_12-16lp (1953. gada 22. janvāra protokols)
9. Latviešu Koru apvienība ASV. Latviešu Dziesmu svētku Amerikā Rīcības komitejas sēžu protokoli un žūrijas komisiju atzinumi u.c. dokumenti. 1952. – 1953. gads. LNA_LVA_F2296_US1-v_GV21_17-21lp (1953. gada 11. maija protokols).
10. Bruģis, Arnolds. Latviešu tautas dziesmu gars. 3. – 5.lpp. “Dziesmu svētku Vēstnesis”. Izdevējs: Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienība. 30.un31.maijs,1953.gads. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/857340.html
