MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Universitāte Kārļa Cīruļa grafikā

Mākslinieks ar īpašu rokrakstu - Kārlis Cīrulis

Kārļa Cīruļa kā mākslinieka liktenis tiek izlemts jau agrā bērnībā. Viņš piedzima 1925. gada 1. septembrī Rīgā tālbraucēja Kārļa Rozenfelda ģimenē, bet vecāku šķiršanās dēļ viņu viena gada vecumā atdod audžuģimenei. Tieši šis notikums iezīmēja K. Cīruļa visu dzīves ceļu, jo par viņa audžu tēvu kļūst Pēteris Cīrulis, kas aktīvi rosinājis dēlu pievērsties mākslas pasaulei [1,5].

K. Cīrulis bērnību pavadīja mākslinieciskā vidē - tēvs, kurš pats bija mācījies zīmēšanas skolā, lika nodarboties ar slavenu mākslinieku, kā piemēram Rafaela, darbu reprodukciju zīmēšanu, bet īstu mākslinieka ikdienu viņš varēja novērtēt, pavadot laiku darbnīcā pie tēva brāļa Anša, kurš bija lietišķās mākslas meistars, Latvijas Republikas pirmās pastmarkas un nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga meta autors [1,2].

Bez ģimenes, K. Cīruļa māksliniecisko garu ietekmējis viņa zīmēšanas skolotājs 17. Rīgas vidusskolā tēlnieks un grāmatu grafiķis Emīls Melderis [1,3]. Pēc vidusskolas viņš turpinājis mācības Rīgas Amatniecības skolas Mehānikas nodaļā. K. Cīruļa izglītību un attiecības ar mākslu pārtrauca Otrais pasaules karš. Tā laikā viņš dzīvojis Kurzemē, cenšoties izvairīties no iesaukšanas vācu armijā. 1945. gada 15. martā viņu apcietina vācu gestapo. Tā rezultātā K. Cīrulis pavada laiku apcietinājumā vairākos vācu cietumos - Sabilē, Talsos, Pāvilostā un Liepājā. Pēc Vācijas kapitulācijas viņš dzīvo Kuldīgā, kur strādā kultūras namā kā aktieris. Tā paša gada vasarā atgriežas Rīgā. 1946. gadā K. Cīrulis iestājas Rīgas daiļamatniecības vidusskolā, kuru absolvē 1950. gadā. No 1947. gada viņš strādāja kombinātā “Māksla” par daiļkrāsotāju [1,4,5]. 1951. gadā K. Cīrulis iestājas Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tagad Latvijas Mākslas akadēmija), ko absolvē 1957. gadā, iegūstot mākslinieka grafiķa kvalifikāciju [6].

Pēc kvalifikācijas iegūšanas viņš darbojies dažādos tēlotājmākslas, grafikas veidos - stājgrafikā, grāmatu grafikā, plakātu un lietišķajā grafikā. Jau studiju gados K. Cīrulis izveidojis savdabīgo rokrakstu ofortu tehnikā. Vieni no atpazīstamākajiem mākslinieka darbiem ir Rīgas un Vecrīgas ainavu attēlojumi, kā piemēram, cikls “Mana Rīga” [1].

Kopš 20. gadsimta sešdesmitiem gadiem K. Cīruļa darbi izstādīti Baltijas republikās, Maskavā, Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, vairākās Āzijas un Āfrikas valstīs, kā arī Padomju polārajās stacijās Antarktīdā [1,7].

1983. gada martā ar vienu no savām ofortu personālizstādēm “Grafiķis Kārlis Cīrulis” mākslinieks ciemojies Latvijas Valsts Universitātē (tagad Latvijas Universitāte) [7]. Iespējams, tieši pēc šīs izstādes Latvijas Universitāte (LU) ieguva savā īpašumā šos īpašos ofortus, ko izmantoja gan grāmatās un preses izdevumos, gan uz ielūgumiem un apsveikuma kartiņām.
 

Latvijas Universitātes galvenā ēka ofortos un estampos

Izstādē bija redzamas vairākas Rīgas un Vecrīgas ainavas. Ja periodikā, grāmatās un citos izdevumos ir redzamas mākslinieka ofortu reprodukcijas, tad izstādēs K. Cīrulis atrādīja savus oriģināldarbus - ofortus un estampus [7].

Lai saprastu, kas ir oforts un estamps, vispirms jāiepazīst termins "gravīra". Tā ir (1) iespiedforma (koka dēlis, metāla plāksne, linolejs, akmens u. c.), uz kuras attēls ir iegriezts vai iegravēts. Iespiežamajiem elementiem jābūt reljefiem - augstākiem vai zemākiem par neiespiežamajiem elementiem. Par gravīru sauc arī (2) novilkumu, kas izgatavots no šādas iespiedformas. Un visbeidzot gravīra ir arī (3) grafiskās mākslas žanrs, kurā novilkums tiek iegūts no metāla, koka vai linoleja iespiedformas, uz kuras izveidots zīmējums [8].

Oforts jeb asējums ir dobspiedes paveids mākslā. Iespiedformu (skat. 1. att.) no vara, cinka, tērauda, misiņa vai cita materiāla gruntē ar vielu, kas nelaiž cauri skābes. Ar asu adatu vai irbuli vielas slānī izveido jeb asē vajadzīgo zīmējumu, pēc tam plāksni kodina skābē. Noņemot skābi un grunts slāni no plāksnes, paliek padziļinātais zīmējums [8]. Lai labāk izprastu šo procesu, Liverpūles Džona Mūra universitātes Drukas studija ir sagatavojusi video materiālu, kurā redzams, kā top oforts.

Estamps jau ir nākamais solis, ko visbiežāk cilvēki redz kā gala produktu - mākslas darbu. Pēc definīcijas estamps ir gravīras nospiedums - novilkums uz papīra no mākslinieka darinātas iespiedformas [8].

LU Muzeja LU vēstures kolekcijās ir saglabājušies unikāli K. Cīruļa mākslas darbi - oforti un estampi (skat. att. 1., 2. un 3.). Visi darbi ir parakstīti, bet uz estampiem mākslinieks rokrakstā pievienojis tekstu - “P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte” [9,10]. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra Mākslas krājumā ir vēl viens lielā oforta estamps, bet uz tā K. Cīrulis ir uzrakstījis “Vecrīga. Universitāte” [11]. LU Muzeja krājumā esošos mākslas darbus padara unikālus ne tikai mākslinieka paraksti un rokraksts, bet arī teksts.

Šie oforti un estampi attēlo māksliniekam tik ļoti raksturīgo savdabīgo grafikas rokrakstu - trauslās, izsmalcinātās līnijas, faktūru daudzveidību, meistarīgo kompozīciju un tonālo bagātību. (skat. 4. att.) [1]. K. Cīrulis ofortu tehniku atzinis kā vislabāko, lai panāktu lielāku līniju skaidrību un spēku. Ne tikai viņa ofortu rokraksts ir īpašs, bet arī tehnika, kādu viņš piekopa. Mākslinieks strādāja bez skicēm un jau veidoja ainavu spoguļattēlā uz iespiedformas - vara vai cinka plāksnes [1]. Jāpiebilst, ka estamps ir oforta spoguļattēls, kas vēl spilgtāk apliecina mākslinieka pārliecību un meistarību šajā tehnikā.

Šo ofortu reprodukcijas plaši tika izmantotas dažādos Universitātes tipogrāfiskajos materiālos. LU Muzeja LU vēstures kolekciju krājumā ir apsveikuma kartiņas un ielūgumi tieši ar šo ofortu attēliem (skat. att. 5., 6. un 7.). Visbiežāk tika izmantots vertikālais oforta novilkums.
 

Atrodi atšķirību! Ko Kārļa Cīruļa oforti atklāj par Latvijas Universitāti?

Jāatzīmē, ka K. Cīruļa oforti gatavoti padomju laikos, tāpēc tajos iemūžināta LU ar tā laika raksturīgajām iezīmēm. To uzskatāmi atklāj vertikālais fasādes oforts. Jumta margu līnijā, tieši centrā redzams Padomju Savienības ģerbonis (skat. 8. att.). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, to nomaina pret Latvijas valsts ģerboni.

Lielajā ofortā ēkas priekšplānā redzams zinātnieka Mstislava Keldiša krūšutēls (skat. 9. att.). Tas no 1978. gada aprīļa līdz 2023. gada novembrim atradies Rīgas kanālmalas apstādījumos. Pēc Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā pastiprinājās padomju režīmu slavinošo objektu nojaukšana, kā rezultātā šis krūšutēls arī tika demontēts. Šobrīd tas atrodas Rīgas pieminekļu aģentūras noliktavā Varoņu ielā [12].

Ofortos neredzamā atšķirība, bet kuru ir svarīgi pieminēt, ir LU nosaukuma plāksne pie galvenās ieejas durvīm. 1983. gada martā, kad oforti tika izstādīti, LU bija nosaukta P. Stučkas vārdā, pilnajā nosaukumā - “Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte”. Nosaukumu, tieši tāpat kā ģerboni, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nomaina [13]. Vairāk par šo nozīmīgo notikumu lasi rakstā “MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Liecības par Latvijas Universitātes vēsturiskā nosaukuma atjaunošanu”.

LU Muzeja LU vēstures kolekcijās ir iespēja iepazīties ar K. Cīruļa Latvijas Universitātes ofortiem un estampiem un citām LU vēstures liecībām. Kontakti: Santa Puķīte, LU Muzeja vēstures kolekciju krājuma glabātāja, e-pasts santa.pukite@lu.lv, tālruņa numurs 67034032 vai 25733456.

1. Lesničenoka, A., Ilješāne, E. E. (b.g.). Kārlis Cīrulis. Izgūts no https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/collections/160421/249/
2. Lamberga, D. (2025). Ansis Cīrulis. Izgūts no https://enciklopedija.lv/skirklis/50925-Ansis-C%C4%ABrulis
3. Leitis, A. (2025). Emīls Melderis. Izgūts no https://enciklopedija.lv/skirklis/197950-Em%C4%ABls-Melderis
4. Kārļa Cīruļa biogrāfija stājoties Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijā, 1950. gada 21. augusts. LNA_LVA_F442_1-1_54, 3. lp.
5. Kārļa Cīruļa biogrāfija, kas pievienota Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas studenta lietai. 1950. gada 19. septembris. LNA_LVA_F442_1-1_54, 4. lp.
6. Kārļa Cīruļa Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijas diploma noraksts. 1957. gada 10. jūlijs. LNA_LVA_F442_1-1_54, 29. lp.
7. Timšāns, S. Grafiķis Kārlis Cīrulis universitātē. Padomju Jaunatne, Nr. 51. 15.03.1983. Izgūts no https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:888854|article:DIVL285|query:K%C4%81rlis%20C%C4%ABrulis%20
8. Poligrāfijas terminu skaidrojumi : digitālais mācību līdzeklis
9. LU Muzeja LU vēstures kolekciju krājums, LUV5133
10. LU Muzeja LU vēstures kolekciju krājumus, LUV5133
11. Cīrulis, K. Vecrīga. Universitāte (estamps). Izgūts no https://digitalabiblioteka.lv/?id=oai:the.european.library.DOM:41763&q=K%C4%81rlis%20C%C4%ABrulis&tab=2&of=88-132