Tālajā 1986. gada oktobrī Latvijas Universitātes Astronomiskais tornis tika atvērts zvaigžņotās debess demonstrējumiem pēc vairāku dekāžu dīkstāves. Jau pirmajā publiskajā demonstrējumā torni apmeklēja aptuveni 50 cilvēku un viņi vēroja pilnu Mēness aptumsumu. Tornī bija uzstādīts jauns Ņūtona sistēmas teleskops Micar, un veikts remonts. Demonstrējumus nodrošināja astronomijas entuziasti. Līdz ar to šī gada oktobrī aprit 40 gadi, kopš LU Astronomiskajā tornī notiek zvaigžņotās debess demonstrējumi interesentiem.
Kad rudens vakari kļūs tumšāki un pilsētas gaismas iedegsies arvien agrāk, uz Latvijas Universitātes galvenās ēkas jumta sākas īpašs laiks — Astronomiskā torņa novērojumu sezona. No 2026. gada oktobra sākuma līdz 2027. gada marta beigām skaidros darba dienu vakaros no pulksten 19.00 līdz 21.00 interesentiem būs iespēja tuvāk iepazīt Mēnesi, planētas, zvaigznes, miglājus un galaktikas.
Jau no pagājuša gada tornī darbojas jaunais “Meade” teleskops ar 25,4 centimetru spoguli un 250 centimetru fokusa attālumu. Tas ļauj ieraudzīt daudz vairāk nekā ar neapbruņotu aci — Mēness krāteru ēnas, Saturna gredzenus, Jupitera pavadoņus un pat gaismu, kas no tālām galaktikām līdz mums ceļojusi miljoniem gadu.
Sezonas sākuma “zvaigzne” — Saturns
Jau oktobra sākumā teleskops tiks pavērsts pret vienu no iespaidīgākajiem Saules sistēmas objektiem — Saturnu. 4. oktobrī planēta būs opozīcijā, proti, atradīsies īpaši izdevīgā stāvoklī novērošanai: tas būs spožs un redzams gandrīz visu nakti.
Teleskopā būs saskatāms Saturna disks, tā slavenie gredzeni un spožākais pavadonis Titāns. Gredzeni pašlaik ir pavērsti pret Zemi salīdzinoši šaurā leņķī, tāpēc Saturns izskatīsies citādi nekā klasiskajās kosmosa fotogrāfijās. Oktobris un novembris būs labākais laiks tā apskatei; vēlāk planēta vakaros atradīsies arvien zemāk pie dienvidrietumu horizonta.
Rudens otrajā pusē teleskopā varēs meklēt arī Urānu un Neptūnu. Urāns 25. novembrī būs opozīcijā. Tas teleskopā izskatīsies kā mazs zilganzaļš disks, savukārt tālais Neptūns — kā ļoti sīks zilgans punkts. Neptūnu atrašana ir sarežģīts uzdevums un tā izskats teleskopā parasti iepriecina tikai raksta autoru, jo apmeklētāji gaida ko lielāku. Bet jāņem vērā, ka Neptūs atrodas gandrīz sešas reizes tālāk nekā Jupiters un ir trīs reizes mazāks. Tāpēc arī redzams daudz sīkāks, nekā gaidīts.
Ziemas valdnieki — Jupiters un Marss
Sezonas otrā puse būs īpaši piemērota planētu novērojumiem. Janvārī vakara debesīs arvien agrāk parādīsies Jupiters un Marss, bet februāris abi būs redzami maksimāli labi. Jupiters opozīcijā būs 2027. gada 11. februārī. Teleskopā varēs redzēt tā mākoņu joslas un četrus lielos Galileja pavadoņus — Jo, Eiropu, Ganimēdu un Kallisto. To izvietojums mainās pat viena vakara laikā. Labvēlīgā brīdī iespējams novērot Jupitera Lielo Sarkano plankumu.
19. februārī opozīciju sasniegs Marss. Tas būs redzams kā izteikti oranžs disks. Ja Zemes atmosfēra būs mierīga, uz tā varēs mēģināt saskatīt tumšākus virsmas apgabalus un gaišo polāro cepuri.
Sezonas noslēgumā gaidāms vēl viens iespaidīgs skats: 30. martā Marss un Jupiters debesīs atradīsies tikai aptuveni četrus grādus viens no otra. Ar neapbruņotu aci tie veidos izteiksmīgu spožu planētu pāri.
Mēness ainava, zvaigžņu kopas un Oriona miglājs
Mēness ir viens no iespaidīgākajiem objektiem arī pieredzējušam novērotājam. Tomēr visvairāk detaļu uz Mēness redzams nevis pilnmēnesī, kā varētu gaidīt, bet tad, kad gaismas un ēnas robeža šķērso krāterus un kalnu grēdas. Gar šo robežu zemais Saules apgaismojums rada garas ēnas, kas skaidri demonstrē Mēness reljefu.
Rudens vakaros varēs aplūkot arī Andromedas galaktikas spožāko daļu, Perseja dubultkopu, kā arī citas interesantas dubultzvaigznes. Ziemā debesīs valdīs Orions. Tā miglājs jeb M42 teleskopā izskatās kā smalks, neregulārs gaismas mākonis, kura centrā atrodas jaunu zvaigžņu grupa. Būs redzamas arī Plejādes, Hiādes, Sīriuss un vairākas spožas ziemas zvaigžņu kopas.
Rīgas apgaismojums vājus miglājus un galaktikas padara grūtāk saskatāmus, toties Mēnesi, planētas un dubultzvaigznes pilsētas gaismas ietekmē daudz mazāk.
Vai šosezon sagaidīsim kādu komētu?
Komētas ir visgrūtāk apsolāmais debesu objekts. To spožums var ievērojami atšķirties no prognozētā, bet jauna, līdz šim nezināma komēta var tikt atklāta pilnīgi negaidīti demonstrējumu sezonas vidū.
Pašlaik 2026./2027. gada rudens un ziemas sezonai nav paredzēta īpaši spoža komēta, kuru no Rīgas centra varētu regulāri demonstrēt ar neapbruņotu aci. Atsevišķas vājākas komētas teleskopam var būt sasniedzamas, taču pilsētas gaismas, dūmaka un komētas zemais novietojums virs horizonta var padarīt tās praktiski neredzamas.
Tas tomēr nenozīmē, ka komētas šosezon noteikti nebūs. Komētu prognozes tiek precizētas, saņemot jaunus novērojumus, un vienmēr saglabājas iespēja atklāt jaunu spožu viešņu. Ja tāda parādīsies Latvijas debesīs un būs sasniedzama vakara stundās, Astronomiskais tornis būs viena no interesantākajām vietām, kur to mēģināt ieraudzīt.
Vai no torņa varēs redzēt polārblāzmu?
Iepriekšējos gados Latvijā polārblāzmas tika novērotas neparasti bieži, jo Saule atradās sava aptuveni 11 gadu aktivitātes cikla maksimuma periodā. NASA un NOAA par Saules 25. cikla maksimuma sākšanos oficiāli paziņoja 2024. gada oktobrī.
Saulei pakāpeniski pārejot cikla dilstošajā fāzē, tuvākajos gados ļoti spēcīgu polārblāzmu iespējamībai kopumā vajadzētu samazināties. Tomēr kritums nenotiek vienā dienā un nenozīmē, ka polārblāzmu vairs nebūs. Arī dilstošajā fāzē uz Saules iespējami spēcīgi uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi, bet ilgstoši koronālie caurumi var izraisīt atkārtotas ģeomagnētiskās vētras. NOAA norāda, ka aktīvākos Saules cikla gados polārblāzmu izraisošo notikumu parasti ir vairāk.
Polārblāzmu neskatās teleskopā — tai vajadzīgs iespējami plašs skats uz ziemeļu horizontu. No Rīgas centra vāju blāzmu nomāks pilsētas apgaismojums, taču īpaši spēcīgas ģeomagnētiskās vētras laikā zaļgani vai sarkanīgi loki var kļūt saskatāmi arī pilsētā. Tādēļ polārblāzma būtu neplānots, bet ļoti gaidīts papildinājums kādā no demonstrējumu vakariem.
Katrs vakars ir savādāks
Astronomiskajā tornī nav divu pilnīgi vienādu novērojumu. Mēness maina fāzi, Jupitera pavadoņi pārvietojas, planētas ceļo starp zvaigznājiem, bet dažkārt debesīs negaidīti parādās meteors, polārblāzma vai jauna komēta.
Novērojumi notiek tikai skaidrā laikā, darba dienās un pēc iepriekšējas pieteikšanās. Oktobra sākumā pulksten 19.00 debesis vēl būs gaišas, savukārt marta beigās pēc pārejas uz vasaras laiku īsta tumsa iestāsies vēlu. Tumsas ziņā vislabākie apstākļi gaidāmi no oktobra otrās puses līdz marta vidum. Bet laikapstākļi mūsu atrašanas vietai rudenī nav īpaši labvēlīgi – bieži viesi ir mākoņi un lietus.
