Zelmāra Lancmaņa vēstule Rīgas Padomju valdībai ar lūgumu atļaut dibināt Ģeogrāfijas biedrību, 1919. gada 8. janvāris. Foto: LU Muzeja krājums
1919. gada 8. janvārī skolotajs Zelmārs Lancmanis nosūtīja vēstuli, adresējot to Rīgas Padomju valdībai, bet neuzrunājot nevienu personu vai amatu konkrēti. Tas arī nav pārsteidzoši, jo Padomju valdība 1919. gada pirmajās nedēļās faktiski bija izveides posmā. Tikai pirms piecām dienām, 3. janvārī, Rīgā bija ienākusi Sarkanā armija. Pētera Stučkas pagaidu Padomju valdība ieradās Rīgā 8. janvarī, dienā, kad vēstule tika parakstīta. Oficiāli Latvijas Padomju valdība un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika tika dibināta vēl vēlāk, 13. janvārī. Kādu lūgumu gan Lancmanis vēlējās izteikt tik nenoteiktos apstākļos?
Ulda Zemzara interpretācija 1919. gada 8. janvārim, kad Rīgā ieradās P. Stučka. Foto: LU Muzeja krājums
Viņš nekavējoties lūdza atļauju Skolotāju Savienības telpās noturēt interesentu sapulci, kura lemtu par Latvijas Ģeogrāfijas biedrības mērķiem un tuvākajiem uzdevumiem. Z. Lancmanis atsaucās uz Padomju valdības atļautās Latvijas skolotāju konferences, kas notika no 3. līdz 5. janvārim, lēmumiem un norādīja, ka minētajā konferencē izveidojusies iniciatoru grupa, kas vēlas dibināt biedrību. Starp biedrības sākotnējiem, vēstulē minētajiem mērķiem bija skolu apgādāšana ar mācību līdzekļiem, taču minēti arī zinātniski mērķi.
Z. Lancmanis ar dzīvesbiedri Mariju. Pēterburga, A. Šarla fotodarbnīca, ap 1917.g. Foto: LU Muzeja krājums
Neskatoties uz Lancmaņa apņēmību, nav ziņu par tieši šādas ģeogrāfijas biedrības nodibināšanos. Salīdzinoši drīz, 1919. gada 2. martā, Lancmanis ar domubiedriem tikās interesentu sapulcē, kurā tika lemts par biedrības dibināšanas jautājumiem, taču biedrības nosaukums jau bija cits: Latvijas Pētīšanas biedrība.
Savukārt Latvijas Ģeogrāfiskā biedrība, kura vēlāk tiek dēvēta arī par Latvijas Ģeogrāfijas biedrību, tika dibināta neatkarīgajā Latvijas Republikā 1923. gada sākumā. 1922. gada nogalē, saskaņā ar tā laika likumdošanu, Rīgas Apgabaltiesā tika apstiprināti topošas biedrības statūti, ko parakstījuši J. Arājs, J. Bokalders un J. Vinters. Starp Latvijas Pētīšanas un šo biedrību nav vērojama tieša pēctecība, lai gan, piemēram, J. Vinters aktīvi darbojās abās.
Jānis Greste. Foto: LU Muzeja krājums
Zelmārs Lancmanis jau vairāk kā 10 gadus darbojās kopā ar V. Jansonu, J. Gresti, P. Kūlu, K. Melnalksni, J. Ģirupnieku un citiem skolotājiem. Viņi gatavoja daudz kolekciju un mācības līdzekļu līdz ar metodiskām brošūrām, kā arī ceļojošus mācību līdzekļu komplektus, rīkoja mācību līdzekļu izstādes, ekskursijas, priekšlasījumus un kursus, veicināja muzeju iekārtošanu skolās. Z. Lancmanis aicināja saudzēt dabas un kultūras pieminekļus. 1918. gadā Petrogradā no Latvijas evakuējušies entuziasti nodibināja Latvijas Dabas un kultūras pētīšanas veicinātāju pulciņu «Daba un kultūra», kurā darbojās Z. Lancmanis, J. Lūsis, J. Mežsēts, R. Egle, P. Nomals, J. Greste, T. Liepiņš, R. Drillis u. c. Pulciņš rīkoja referātu vakarus un izdeva žurnālus. Z. Lancmanis pulciņa uzdevumā gatavoja instrukcijas dabas un vēstures materiālu vākšanai, norādot, ka pulciņa pašreizējais uzdevums ir ne tikai akadēmisks zinātniskais darbs, bet arī latviešu zemnieku, strādnieku un jaunatnes iesaistīšana dabas un kultūras parādību novērošanā. Pulciņa dalībnieki diskutēja par pētniecības un izglītības jautājumiem, kā arī izveidoja preses izdevumu Ziņotājs, kas informēja par organizācijas darbu, dabas un vēstures aizsardzību un pētniecību.