Rektora amata ķēdes projekta izstrādes komisija sanāca vairākas reizes, un tās pirmā sēde notika 1932. gada 18. oktobrī. Viens no galvenajiem ķēdes idejas autoriem bija tieši rektors Mārtiņš Bīmanis. Komisijas sastāvā bija rektors prof. M. Bīmanis (priekšsēdētājs), prof. F. Balodis, doc. P. Zīlītis, prof. E. Laube, J. Ruberts un prof. A. Tentelis, kuri LU Padomei izvirzīja vairākus priekšlikumus, tostarp medaljonu veidot apaļu un tā iemalu rotāt ar lauru vainagu.[2] LU Padomes 1933. gada 8. februāra sēdē rektora amata ķēdes izgatavošanai tika piešķirti 1000 lati. Komisija nolēma, ka ķēdei vajadzētu izskatīties šādi: medaljona aversā jābūt 11 ozola zariem un trīs zvaigznēm (Latvijas simboli). Ķēdi veidotu no ozola lapām izrotātu daļu savienotām 33 ripiņām, no kurām 11 izrotātas ar lauru lapām gar iemalu un fakultātes nosaukumu reversā, bet 22 veidotas ažūrā un izrotātas ar ozollapu iemalu.[3] Padome interesējās par rektora amata ķēdes izgatavošanas iespējām. Tika apsvērta iespēja ķēdes posmus pasūtīt pie “Ordeņu un nozīmju rūpniecība. V. F. Müller”. Par 12 ķēdes posmiem tika norādīta cena 250 latu par katru, bet viena posma svars bija 600 grami.[4]
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija fakultāšu reprezentējošās simbolikas izstrāde. Lielākā daļa fakultāšu izteica iebildumus pret padomes piedāvātajiem emblēmu prototipiem. Tādēļ fakultātes būtiski ietekmēja galīgo emblēmu izskatu, piedāvājot savus risinājumus.
Arhitektūras fakultāte: fakultātei kā simbols tika piedāvāts joniešu kapitelis vai arī mūra siena, tomēr fakultāte [5] veica savus uzlabojumus - “joniešu kapitelis, kuram akanta zieda vietā ievietojama uzlecoša saule”; [6]
Filoloģijas un filozofijas fakultāte: Sākotnēji fakultātes simbolikā bija paredzēts izmantot celmu ar atvasi, līdzīgi kā Tērbatas Universitātes Filozofijas fakultātes 1690. un 1699. gada zīmogā. Tomēr fakultāte pieprasīja kā simbolu izmantot Atēnas galvu ar Fīdija veidoto bruņu cepuri.[7] Fakultāte sākotnēji vēlējās izveidot emblēmu, kas raksturotu latviešu nacionālo kultūru, piemēram, kokli, villaini un rotaslietas. Tomēr pēc diskusijām par fakultātes simboliku par galveno simbolu tika izvēlēta Atēnas galva ar Fīdija veidotu bruņucepuri.[8]
Inženierzinātņu fakultāte: Šī fakultāte kavējās ar priekšlikumu iesniegšanu par fakultātes simbolu.[9] Padome piedāvāja kā simbolu izmantot mašīnu tiltu ar lokomotīvi vai kādu mašīnas detaļu, tomēr beigās par galveno simbolu tika izvēlēts pats tilts bez lokomotīves.[10]
Ķīmijas fakultāte: Padome piedāvāja kolbu, retorti, piestiņu ar piestalu un degošu Bunsena degli, kas ietverti benzola simbolā – sešstūrī ar trim divkārši izvilktām malām, un šis priekšlikums tika apstiprināts. [11]
Lauksaimniecības fakultāte: Sākotnēji Lauksaimniecības fakultāte noraidīja tai piedāvāto emblēmu.[12] Fakultātei tika piedāvāts rudzu kūlis vai lauks ar arklu, tomēr virsroku guva ideja par “spīļu arklu kā latviešu lauksaimniecības seno darba rīku un zemkopības simbolu” un trim vai četrām eglēm kā Latvijas mežu simbolu.[13]
Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte: Tika piedāvāts globuss un pergamenta rullis vai arī astronomijas instrumenti.[14] Šī bija viena no retajām fakultātēm, kas pilnībā piekrita padomes ieteikumam.[15]
Mehānikas fakultāte: Fakultātei tika piedāvāts zobratiņš vai arī mašīna, galīgajā veidolā iegūstot tikai zobratiņu.[16]
Medicīnas fakultāte: Medicīnas fakultātei piedāvātais kauss un čūska tika kategoriski noraidīti, tā vietā akceptējot zizli, ap kuru apvijusies čūska.[17]
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte: Padomes ieskatā šīs fakultātes emblēmā būtu jāietver Tiesību un taisnības stabs ar valsts ģerboni, kam fakultāte nepiekrita. Tā vietā fakultāte lūdza piešķirt divas emblēmas: taisnības dievieti Temīdu Juridiskajai nodaļai, bet Merkūriju - Ekonomiskajai nodaļai. [18]
Teoloģijas fakultāte: Fakultātei tika piedāvāts eņģelis ar grāmatu (Svētajiem Rakstiem) un Palestīnas skats, kā Tērbatas Universitātes 1632. gada zīmogā, vai arī grāmata un krusts, taču šie priekšlikumi tika noraidīti.[19] Galīgajā emblēmas versijā tika veikti uzlabojumi: no tās tika izņemts biķera attēls grāmatas labajā pusē, bet tā vietā šajā pusē tika ievietota burts Ω (grieķu omega).[20]
Veterinārmedicīnas fakultāte: Sākotnējais rektora ķēdes izstrādes komisijas priekšlikums par fakultātes simbolu izvēlēties zirga galvu tika noraidīts, jo fakultātes administrācija uzskatīja, ka zirga galva vairāk reprezentē kavalēristus un ar zirgu sportu saistītās kopienas. Fakultāte uzstāja uz “Kentauru Cheironu” kā fakultātes simbolu.[21]
Īpaša nozīme rektora ķēdes kompozīcijā bija centrālajam medaljonam, kurā attēlots ozols un iegravēts uzraksts „Latvijas Universitāte dibināta 1919. gada 28. septembrī”.[22] Līdztekus ķēdes vizuālajam noformējumam tika noteikta arī tās lietošanas kārtība un gadījumi, kuros rektoram bija paredzēts ķēdi nēsāt. Šim nolūkam tika izstrādāti īpaši noteikumi, kas 1933. gada 20. martā tika iesniegti Universitātes padomei apstiprināšanai. Viens no svinīgajiem aktiem, kuros rektoram bija atļauts lietot ķēdi, bija LU padomes sēdes.[23]
- “Rektora amata ķēde nēsājama pie dienas un vakara svētku tērpa “cut-away”, melniem gariem svārkiem un frakas”;
- “Ķēde nēsājama LU gada svētkos, imatrikulācijas aktā, zinātnieku un zinātnisku iestāžu jubilejā un atceres svinīgās sēdēs. Vispārīgi Latvijas valsts, LU un latviešu zinātnes un kultūras iestāžu svētku gadījumos”;
- “Ķēde nēsājama, ierodoties svinīgā audiencē pie Latvijas valsts prezidenta”;
- “Ķēdi iekšzemē var uzlikt visos tajos gadījumos, kad paredzēti ordeņi”;
- “Ārzemēs ķēde uzliekama vienmēr, kad rektors reprezentē svinīgos gadījumos Latvijas Universitāti, un tāpat, kad paredzēti ordeņi”;
- “Ķēdi rektors uzliek pēdējā LU Padomes sēdē, kuru tas vada, un attiecīgajā sēdē ķēdi nodod savam pēcnācējam; pēdējais ķēdi uzliek pirmo reizi pirmajā LU Padomes sēdē, kuru pēdējais vada. Ķēdi nododot un saņemot, sakāmas uzrunas.”[24]
Pirms vairāk nekā 90 gadiem LU rektoram Mārtiņam Bīmanim bija iespēja uzlikt rektora ķēdi, kas kļuva par rektora amata simbolu un reizē arī par LU simbolu. LU Padomes sēdē rektors deva svinīgo solījumu to godam valkāt. Jāsaka, ka rektora amata ķēde tika izgatavota Stefana Berca metālmākslas izstrādājumu darbnīcā Rīgā. Šajā darbnīcā tika izstrādāti Latvijas Republikas augstākie apbalvojumi. Rektora amata ķēde tika izgatavota no 90,48 % apsudrabota sudraba.[25] Kopējās rektora ķēdes izmaksas bija 1000 latu.[26] Latvijas Universitāte bija pirmā no universitātēm starpkaru periodā Latvijas teritorijā, kurai bija rektora ķēde. LU nodeva ķēdes projektu Izglītības ministrijai apstiprināšanai. Ministrija norādīja, ka jābūt pienācīgi atrisinātam universitātes un fakultāšu emblēmu jautājumam, ņemot vērā pašreizējo un nākotnē paredzamo fakultāšu skaitu.[27]
Rektora amata ķēde tika izmantota līdz 1940. gadam, jo padomju periodā tā netika lietota universitātes aktos. Par pirmās rektora amata ķēdes likteni padomju okupācijas laikā saglabājušās tikai fragmentāras ziņas. 1988. gada 28. novembrī Latvijas Valsts universitātes padome pieņēma lēmumu atjaunot rektora amata ķēdi un citus ar universitāti saistītos aksesuārus. Pēc saglabātajām ķēdes fotogrāfijām 1991. gadā tās jauno eksemplāru izgatavoja metālmākslas vecmeistars Ēvalds Veidemanis. Atjaunotās Latvijas laikā pirmo reizi amata zīme tika svinīgi pasniegta rektoram Jurim Zaķim 1991. gada 30. septembrī. [28]
1. Ardava, Laura, Vita Zelče, Jānis Baltiņš, un Skaidrīte Lasmane. Latvijas Universitāte 90 gados : dzīve / [Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte. Komunikācijas studiju nodaļa ; Laura Ardava [u.c.] ;. Rīga: Latvijas Universitāte, 2009. 73. (turpmāk: Ardava, Latvijas Universitāte 90 gados)
2. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 4.
3. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 92.
4. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 31.
5. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 30.
6. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 92; Ardava, Latvijas Universitāte 90 gados, 73-74.
7. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 37.
8. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 27.
9. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 28.
10. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 43.
11. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 21.
12. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 22.
13. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 40-41.
14. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 11.
15. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 20.
16. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 12; 26.
17. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 25.
18. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 23.
19. Ardava, Latvijas Universitāte 90 gados, 73-74.
20. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 19;92.
21. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 35.
22. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 92.
23. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 93-94.
24. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 94.
25. Sprūde, Viesturs; Limane, Lilija. “10. maijs. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem.” Latvijas Avīze, 10. maijs. Pēdējo reizi skatīts 2026. gada 30. septembrī. https://lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/10-maijs-ko-avizes-rakstija-pirms-100-gadiem.1278(turpmāk:Sprūde, “10. maijs. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem.”)
26. LNA-LVV, 7427- 6- 215, 108.
27. LNA-LVVA, 7427- 6- 215, 201.
28. Sprūde, “10. maijs. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem.”
 un rektora amatu ar burtiem “LU” un “RM” (Rector Magnificus). Fakultāšu posmu aversā attēlots attiecīgās fakultātes simbols, bet reversā - tās nosaukums. Rektora amata ķēde ir viena no tām amata zīmēm, kas heraldiskā izteiksmes veidā mēģina raksturot LU uzbūvi. LU bija pirmā Latvijas augstskola, kura izveidoja rektora amata ķēdi.[1]){kind=link}